Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -4 °C
Skaidrs
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Nedēļas nogalē ar pieciem koncertiem noslēgsies pirmais mūzikas festivāls Rīga Jūrmala

Šonedēļ, sākot no 30. augusta līdz 1. septembrim, ar pieciem izciliem koncertiem Dzintaru koncertzāles Lielajā un Mazajā zālē, kā arī Lielajā ģildē turpināsies jaunais mūzikas festivāls Rīga Jūrmala, informēja festivāla sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Vasiļjeva.

Festivāla izskaņā centrā būs Londonas simfoniskais orķestris un diriģents Džanandrea Nozeda, solisti Sondžins Čo (klavieres, 30. augusts), Vadims Repins (vijole, 31. agusts), soprāns Dzjina Fana (31. augusts), Edgars Moro (čells, 1. septembris) un Likā Debargs (klavieres, 1. septembris).

Mūzikas festivāla Rīga Jūrmala noslēdzošās nedēļas nogales centrā – Londonas simfoniskais orķestris (LSO), kuru var dēvēt par drosmīgāko un asprātīgāko starp pasaules orķestriem. Šķiet, jēdziens “robežas” uz Londonas simfonisko orķestri nav attiecināms – kopš tā dibināšanas 1904. gadā mūziķu kolektīvs vienmēr ir bijis avangardā, ieviešot vai aprobējot laikmeta vēsmas. Orķestris pirmais ieskaņo skaņuplates, mūziku filmām, dibina pats savu ierakstu zīmolu, spēlē olimpisko spēļu atklāšanā un jaunās virsotnēs uzved tieši laikmetīgo mūziku.

Jūrmalā LSO muzicēs sava galvenā viesdiriģenta Džanandrea Nozedas vadībā. Kad 2017. gadā tika ziņots par Nozedas apstiprināšanu LSO galvenā viesdiriģenta statusā, LSO galvenais diriģents Saimons Retls teica: „Esmu sajūsmā, ka Džanandrea vēl ciešāk iekļausies LSO ģimenē. Jau sen apbrīnoju viņa muzicēšanu, kurā tik neparasti apvienojas liriskums un drāma.” Arī citu orķestru mūziķi atzinuši, ka darbā ar Nozedu augstu vērtē gan viņa prasīgumu, gan spēju muzicēt ļoti tēlaini un iedvesmojoši. Nozeda ir ieskaņojis vairāk nekā 60 albumu, no kuriem daudzi ir saņēmuši gan jūsmīgas kritiķu atsauksmes, gan apbalvojumus. Pirms vairāk nekā desmit gadiem viņš aizsāka projektu Musica Italiana, kurā dokumentēja mazzināmu 20. gadsimta itāļu mūziku, iepazīstinādams ar daudziem meistardarbiem.

30. augustā plkst. 20 (vienīgais festivāla koncerts, kurš sākas plkst. 20, pārējie - plkst. 19) ar LSO muzicēs korejiešu pianists korejiešu pianists Sondžins Čo. 2015. gadā uzvarēja Starptautiskajā Friderika Šopēna pianistu konkursā Varšavā, un kopš tā laika viņa karjera attīstījusies ar starptautisku vērienu. Jau gadu vēlāk pianists ne tikai parakstīja līgumu ar vienu no pasaulē lielākajām ierakstu izdevniecībām Deutsche Grammophon, bet arī laida klajā savu pirmo albumu. Šopēna mūziku Sondžins Čo albumā interpretē gan kā solomākslinieks, gan sadarbībā ar Londonas simfonisko orķestri un diriģentu Džanandrea Nozedu, kurš pianistu raksturo šādi: „Viņa spēles maniere ir ļoti dabiska, un tomēr ir kāda īpaša izsmalcinātība tajā, kā viņš atrod jaunas idejas, nekļūdams ekscentrisks. Spēja izteikties, saglabājot dabiskumu, – tas ir tas, ko šajā ļoti jaunajā māksliniekā tiešām cienu.” Sondžina Čo spēles maniere ir vienlaikus pārdomāta un poētiska, noteikta un maiga, virtuoza un kolorēta, grezna un dzidra. Un visu šo izjūtu un izpausmju spektru caurauž iedzimta līdzsvara sajūta. Jūrmalā viņa interpretācija skanēs Prokofjeva Otrais klavierkoncerts.

31. augustā ar LSO uzstāsies vijolnieks Vadims Repins. Vadims Repins brauca uz Latviju, kad bija vēl bērns – brīnumvijolnieks no Novosibirskas, brauca 90. gadu sākumā, kad jau dzīvoja Rietumus, un arī šogad – slavas zenītā. Septiņpadsmit gadu vecumā viņš kļuva par jaunāko Karalienes Elizabetes konkursa uzvarētāju. Kopš tā laika viņš ir muzicējis Eiropas, Amerikas un Āzijas slavenākajās koncertzālēs. Uz sadarbību viņu ir aicinājuši pasaules izcilākie orķestri – Berlīnes, Ņujorkas un Losandželosas filharmoniskie orķestri, Bostonas, Čikāgas un Sanfrancisko simfoniskie orķestri, Klīvlendas orķestris, Sanktpēterburgas Filharmonijas orķestris, Londonas simfoniskais orķestris, Izraēlas filharmoniskais orķestris, NDR Hamburgas simfoniskais orķestris, Amsterdamas Karaliskais Concertgebouw orķestris un La Scala orķestris. Viņa spēli raksturo ugunīga kaisme, nevainojama tehnika, dzejiskums un jūtīgums. Repins spēlē 1773. gadā tapušo Stradivāri vijoli Rode. Jūrmalā vijolnieks interpretās Makša Bruha Vijoļkoncertu.

31. augustā ar solokoncertu Latvijā pirmo reizi viesosies soprāns Dzjina Fana - viena no daudzsološākajiem jaunajiem soprāniem pasaulē. Viņa tiek uzskatīta par pašu apdāvinātāko savas paaudzes ķīniešu operdziedātāju. Prese cildina ķīniešu soprāna Dzjinas Fanas balss svaigumu, pievilcīgumu, kā arī spēju iejusties visdažādākajos emocionālajos stāvokļos, liekot lietā arī šarmanti koķetu aktrises talantu. Dzjina Fana dzied ar izsmalcinātu vieglumu un tiešumu, cieņpilni un pārliecinoši. Nebūtu precīzi saukt viņu par „daudzsološu” – viņa jau ir pilnībā nobriedusi māksliniece, norāda kritiķi. Dzjina Fana vienlīdz brīvi jūtas dažādu laikmetu repertuārā, īpašu uzmanību pievēršot baroka laikmetam un romatnisma dižgaru mūzikai. Jūrmalā D. Fanas skatuves partneris būs prominentais pianists un vokālais pedagogs Kens Noda, kura ikdiena aizrit Metropolitēna operā, bet sniegto koncertu sarakstā sastopamas programmas teju ar viesiem vadošajiem pasaules operdziedātājiem. Šovasar Dzjinas Fanas debija sajūsmināja Zalcbrugas festivāla kritiķus un skatītājus.

Čellists Edgars Moro koncertā Lielajā ģildē 1. septembrī plkst.14 interpretēs tikai Johana Sebastiāna Baha svītas. Viedums, ar kādu tiek apgūts aizvien jauns repertuārs, un kaisme, ar kādu tiek muzicēts ik koncerts, meistarība, kas iegūstama vien ilggadējā pieredzē, un spontanitāte, kas piešķir musdienīgu draivu. Tas viss raksturo franču čellistu Edgaru Moro, kura zvaigzne spilgti iemirdzējās jau 17 gadu vecumā, kad P. Čaikovska starptautiskajā konkursā tika iegūta sudraba medaļa. Dzimtajā Francijā medaļa, kaut arī sudraba, tika sveikta ar ovācijām, bet pats mūziķis teicis, ka tieši otrā vieta, nevis uzvarētāja lauri, ir atvēruši durvis uz daudzajām koncertskatuvēm.

Festivālu noslēgs Latvijas publikas mīluļa – pianista Likā Debarga solokoncerts Dzintaru koncertzāles Mazajā zālē. Koncertā skanēs Skarlati, Metnera un Lista klavieropusi. Mūzikas pasaule pianistu Likā Debargu atklāja pēc uzstāšanās 15. starptautiskajā Pētera Čaikovska konkursā Maskavā 2015. gadā. „Debargs ir prātus mulsinošs muzikālā potenciāla gadījums. Viņa talants ir īsts; viņa mācības – noslēpumainas. Viņa māksla – nereti pārsteidzoši skaista. Kopš Ivo Pogoreliča 1980. gadā nav bijis pianista, kurš izpelnītos vairāk uzmanības tādēļ, ka neuzvarēja konkursā,” rezumēja kritiķi (KQED). Un piebilda: „Spēks, trauslums, kontrole, iztēle, gaume – viņam piemīt tas viss.”(Le Point). Latvijā L. Debargs muzicējis vairākkārt un ir mūsu publikas iemīļots solists.

Šī gada vasarā Latvijā notiek jauns pasaules līmeņa simfonisko orķestru festivāls Rīga Jūrmala (turpmāk – RJMF), kura ietvaros Rīgā un Jūrmalā muzicē tādi orķestri un pasaulslaveni diriģenti kā Bavārijas Radio simfoniskais orķestris un Suzanna Melki, Izraēlas filharmoniskais orķestris un Zubins Meta, Londonas simfoniskais orķestris un Džanandrea Nozeda un Krievijas Nacionālais orķestris un Mihails Pļetņovs, kā arī daudzi izcili izpildītājmākslinieki, kas Latvijā un Baltijas reģionā muzicē pirmo reizi. Festivāls iekļauts vasaras festivālu Top 10 pēc britu laikraksta The Telegraph  vērtējuma, kā arī ieguvis Eiropas festivālu asociācijas īpašo zīmi EFFE Lable.

Vairāk par RJMF 2019 -  www.riga-jurmala.com.

 

 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja