“Festivālā jebkurš operas iestudējums ir vienreizējs notikums, tāpēc tā ir atbildība gan sponsoru, gan izrādes kvalitātes priekšā. Protams, gribas, lai titullomā būtu pasaules klases soliste, tāpēc ilgi tika lauzti šķēpi par vairākām izpildītājām. Šis gods ticis rumāņu izcelsmes vācu soprānam Adinai Nitesku. Kavaradosi būs Argentīnā dzimušais itāļu tenors Gustavo Porta, kas ar panākumiem uzstājies daudzos lielajos Eiropas opernamos, bet Skarpija – mūsu pašu izcilais baritons Samsons Izjumovs,” stāsta viens no festivāla akadēmiskās mūzikas sadaļas veidotājiem Arturs Maskats.
Brīnišķīgo melodiju un dramatiskā stāsta dēļ itāliešu komponista Džakomo Pučīni opera "Toska" ir katra sevi cienoša opernama repertuārā. Turklāt šī ir viena no retajām operām, kas īpaši labi skatāma un klausāma brīvā dabā. Lai Cēsu iedzīvotājiem un viesiem šīs vasaras operas piedzīvojums būtu neaizmirstams, speciāli uz Cēsīm brauks iestudējuma režisors, Maskavas Helikona operas dibinātājs un mākslinieciskais vadītājs Dmitrijs Bertmans un pielāgos iestudējumu izrādīšanai brīvdabā.
1895.gadā Florencē Pučīni noskatījās franču dramaturga Viktoriēna Sardū drāmu, kurā galveno lomu atveidoja leģendārā Sāra Bernāra. Izrāde notika franču valodā, kurā Pučīni nesaprata neviena vārda, bet tā tik ļoti viņu aizrāva, ka viņš vēlējās to izteikt operā, pievēršot uzmanību spriegajam stāstam par ideju un iekāres, jaunā un vecā, patiesas mīlestības un tikpat patiesa naida spēkošanos nepilnas diennakts laikā. Komponists bija atradis meklēto — sižetu, kura uztveršanai pat nebūtu vajadzīgas valodas! Pučīni, savas operas galveno varoni nokristīdams par Floriju Tosku (itāļu vārdi "i fiori" - ziedi un "il tossico" - inde), radīja iekārojamas un bīstamas sievietes tēlu. "Toskas" pirmizrāde notika Romā 1900.gada 14.janvārī.
Opera vēsta par notikumiem Romā 1800. gadā. Bertmana iestudējumā gan nav nekā no tā laika revolucionāri politiskās gaisotnes, bet Romas krāšņajos interjeros tiks izspēlēta mīlas intriga - stāsts par dziedātājas Toskas un gleznotāja Kavaradosi mīlestību, kā arī Toskas sarežģītajām attiecībām ar slepenpolicijas priekšnieku Skarpiju, ļaujot pēdējā cēliena darbībai risināties Toskas zemapziņā. Izrāde sākas brīdī, kad Toska ir pametusi Skarpiju, iemīlējusies jaunajā māksliniekā. Bet Skarpija visādi cenšas Tosku atgūt. Veidojas mīlas trijstūris starp Tosku, Kavaradosi un Skarpiju.