Diena pēc aizmirstas vakardienas, kurā ne vien nav nekur jāsteidzas, bet nav arī jāveic straujas kustības telpā, kurā esi kaut kādu no tevis paša neatkarīgu iemeslu dēļ pamodies, ir vislabākā Ņujorkas grupas White Hills mūzikas baudīšanai. Ar aukstiem sviedriem pārklājies ķermenis, kurš, šķiet, tikai ar grūtībām spēj noturēties uz iedomātā elles bezdibeņa malas, saplūstot ar šo mūziku, šķietami tiek vilkts tajā iekšā vēl dziļāk, kur kā likts gaida nāvējošas liesmas, bet beigu beigās nokļūšanai tajās izrādās pilnīgi pretējs efekts – tās, par lielu pārsteigumu, nevis sadedzina, bet tonizē un ceļ atkal augšup.
Plates pirmajai pusei beidzoties, tu nevis grīļīgā, bet aizdomīgi apņēmīgā gaitā dodies pie atskaņotāja, lai uzliktu otru pusi, un jūti, ka ne vairs rokas dreb, ne gribas atkal pakrist. Gaišā un saulainā dienā White Hills mūzika, ja neesi tai gatavojies jau iepriekš, varētu palikt nesaprasta, kaut viņiem ir gabals Polvere Di Stelle, kur neskaitāmas reizes tiek izdziedāta frāze: We are the sunshine, un ar saulainām noskaņām ierastajā izpratnē šim divpadsmit minūšu garajam skaņdarbam, protams, nav nekāda sakara.
Albumu krusa
Grupas līderis Deivs V nebēdā par to, ka viņa mūzikai neatvērsies kuras katras durvis, jo zina, ka pat lielākā daļa rokmūzikas cienītāju, kuriem patīk The Strokes un Interpol, nav viņa pusē. Ierodoties Ņujorkā jaunā gadu simteņa sākumā, deviņdesmitajos gados dažādās Sanfrancisko psihedēliskā roka grupās izspēlējušies mūziķi – ģitārists Deivs V un basiste Ego Sensation – bija neizpratnē, kāpēc abu iepriekšminēto Ņujorkas grupu padarītais pasludināts par jauno laiku rokmūzikas revolūciju. Viņiem nebija misijas apziņas, ka jāuzrīko īsta revolūcija, bet gribējās spēlēt tādu mūziku, kādu viņi vēlētos un kas abu līdzšinējās grupās nebija izdevies. Turklāt ar milzīgu atdevi un netaupoties, kā to parasti dara grupas, kuru darbību diktē mūzikas industrija, lai klausītāji izpirktu vecos albumus un ar lielāku nepacietību gaidītu jauno.
Kopš 2005. gada White Hills izdevuši trīspadsmit albumu un piecus minialbumus jeb EP dažādās ierakstu kompānijās, galvenokārt Čikāgas mūzikas izdevniecībā Thrill Jockey. 2011. gada plate H-p1 izpelnījusies vietu starp gada desmit labākajiem ierakstiem Rough Trade Records vērtējumā, bet Deivs V pagājušogad izpelnījies angļu mūzikas žurnāla Spin uzmanību kā uzlecošais mūsdienu ģitārmūzikas spīdeklis. White Hills koncertu grafikā tikpat kā nav brīvdienu – bez atelpas pēc koncerta Kaņepes Kultūras centrā 29. septembrī viņiem jādodas tālāk – nākamajā vakarā White Hills jau tiek gaidīti Gdaņskā Polijā. Turnejas laikā Deivs atrodas nemitīgā radošajā procesā un piefiksē jaunas idejas, ja tādas rodas.
Džima Džarmuša favorīti
Līdzīgi kā mūsu pašu avangarda džeza un roka grupa Amorālā psihoze, kas savu mūzikas stilu dēvē par atonālo kubismu, White Hills ir izdomājuši sev stila nosaukumu fuzzed out motorik spacerock. Vienkāršākai klasifikācijai medijos viņu mūzika tiek dēvēta par psihedēlisko, stoner, space un eksperimentālo roku, kaut pēdējais izklausītos loģisks tikai grupai, kas gadiem spēlējusi parastos rāmjos ieliekamu popmūziku un tagad pievērsusies kaut kam tādam, kas pašiem šķiet neierasts un eksperimentāls, bet, ja White Hills līdzīgi muzicē jau turpat desmit gadu, viņiem un viņu uzticamajiem klausītājiem tie jau vairs nav nekādi eksperimenti, bet muzicēšana ierastajā kārtībā. Par saviem lielākajiem muzikālajiem iedvesmotājiem Deivs dēvē gan hipiju, gan vācu krautroka un pankroka ēras grupas Amon Duul II, Hawkwind, kurā pirms Motorhead dibināšanas muzicēja Lemijs Kilmisters, divu sākotnējo Kraftwerk dalībnieku grupu Neu!, angļu anarhistus – koncertu brīvas pieejamības un narkotiku lietošanas propagandētājus The Pink Fairies – un agrīno Sex Pistols solista Džona Laidona grupas Public Image Ltd. daiļradi.
Koncertos White Hills uzstājas kā trio – Deivs kopā ar Ego spēlē ģitāru un basģitāru, un abi savā lielākoties instrumentālajā mūzikā nepieciešamības gadījumā arī dzied, bet bundzinieks dara savu darbu pie sitamo instrumentu komplekta.
Grupas cienītāju vidū ir režisors Džims Džarmušs, kurš aicinājis White Hills uzstāties viņa 2010. gadā kūrētajā festivālā All Tomorrow's Parties Ņujorkā un filmējis vienā no savas kinolentes Izdzīvo tikai mīlētāji (Only Lovers Left Alive) epizodēm, kur grupa uz skatuves klubā Detroitā izpilda kompozīciju Under Skin or By Name. Pirms intensīvās Eiropas turnejas White Hills šogad jau izmetuši loku pa ASV, iesildot grupu The Cult.
White Hills
Iesilda Židrūns
Kaņepes Kultūras centrā (Skolas ielā 15) 29.IX plkst. 20
Biļetes bezrindas.lv Ls 6