No 10. maija līdz 1. oktobrim Bejonsē sniedza 56 koncertus 39 Eiropas un Ziemeļamerikas pilsētās. Tos apmeklēja 2,8 miljoni skatītāju, biļešu tirdzniecības ieņēmumi ir 579,8 miljoni ASV dolāru. Tādējādi Renaissance World Tour ir kļuvusi par visu laiku ienesīgāko dziedātājas sievietes turneju (agrāk rekords piederēja Madonnai) un visu laiku ienesīgāko tumšādainā/-s mūziķa/-es turneju. Bejonsē ir profesionāla rekordiste – karjeras laikā viņa ir saņēmusi 32 balvas Grammy un pārspējusi diriģenta Džordža Šolti līdzšinējo rekordu (viņam ir 31 zelta gramofons).
Bejonsē dokumentālā muzikālā filma Renesanse iepazīstinās publiku gan ar pašu šovu, gan ar tā tapšanas procesu: dažādās turnejas pieturvietās filmētie koncerta fragmenti mijas ar aizkulisēs uzņemtajiem kadriem. Bejonsē jau sen nesniedz intervijas, tāpēc šī ir reta iespēja uzzināt kaut ko vairāk par viņas domām un aktivitātēm ārpus skatuves. Koncerts ilga gandrīz trīs stundas, un filmas hronometrāža ir divas stundas piecdesmit minūšu. Dziedātāja ir filmas režisore, producente un mākslinieciskās koncepcijas autore – vadības grožus no rokām viņa neizlaiž.
Šīs koncertprogrammas pamatā ir 2022. gadā iznākušais Bejonsē septītais soloalbums Renaissance. Tas ir viņas veltījums pēdējo desmitgažu deju mūzikas vēsturei un kvīru kultūrai, kas ir nesaraujami saistīta ar deju mūzikas žanriem (disko, Čikāgas house un Detroitas techno) un tādām kvīru klubu parādībām kā ballroom, vogue un bounce. Daudzu šo žanru pamatlicēji ir tumšādainie mākslinieki, kurus Bejonsē godina savā koncertā. Deju ritmus viņa saplūdina ar repu, soulmūziku un gospeļiem.
Šovā valda zinātniskās fantastikas uzburta dekadence un ekstātiskas utopijas sajūta, ko var gūt, vairākas stundas bez atelpas pavadot uz deju grīdas. Vizuālajā noformējumā ir vērojamas atsauces uz Friča Langa 1927. gada filmu Metropole (Bejonsē kiborga un citplanētietes veidolā), diskokultūras vēsturi (Bejonsē lido virs skatuves, sēžot spīguļiem izrotāta zirga mugurā; 1975. gadā balta zirga mugurā Ņujorkas naktsklubā Studio 54 tika iemūžināta Bjanka Džegere) un klasisko glezniecību (Bejonsē dzied, atrodoties milzu gliemežvākā; šajā koncerta ainā tiek citēta Botičelli glezna Veneras dzimšana).
Bejonsē koncertfilmas Renesanse pirmizrādē Losandželosā 25. novembrī. Foto – Kevins Mazurs, WireImage un Parkwood
Šovā tiek sludināts bodīpozitīvisms, tumšādaino sieviešu spēks, lepnums un atbrīvošanās no jebkāda veida važām. Protams, atbrīvoties ir aicināti arī visi klātesošie neatkarīgi no vecuma, dzimuma un izcelsmes (tagad arī publika kinoteātros visā pasaulē) – Bejonsē šovs ir absolūti iekļaujošs. Scenogrāfijas galvenais elements ir gigantisks videoekrāns, kura platība ir kā futbola laukums, un šķiet, ka projekcijas ir redzamas pat no kosmosa.
Maksimālisms, mirdzums un pārmērīgums itin visā ir Renesanses koncepcijas daļa. "Koncertturnejā tika radīta brīvības un kopīga prieka svētnīca ne tikai apmeklētājiem, bet arī pašai Bejonsē," uzsvērts filmas pieteikumā.
Informācija: beyoncefilm.com