Savukārt Latvijas Radio kora, orķestra Sinfonietta Rīga un diriģenta Sigvarda Kļavas Lielās piektdienas koncerta programmā Rīgas Domā 7. aprīlī plkst. 19.00 skanēs Kšištofa Penderecka un Pētera Vaska opusi.
Koncertā Lieldienu brīnumu gaidot savas simfonijas Krusta ceļš klavieru partiju atskaņos pats komponists Kārlis Lācis, aicinot domāt par pasaulīgiem un pārpasaulīgiem jautājumiem. Simfonijas iniciators ir Valsts akadēmiskā kora Latvija mākslinieciskais vadītājs Māris Sirmais, kurš to pirmatskaņoja jau 2015. gadā. "Tās ir semiotiskas pārdomas par krusta ceļu laikmeta un personības pretstatu griezumā," Kārlis Lācis stāsta par simfoniju, kurā savijas smeldze un gaišums. "Krusta ceļš kā ilustratīvs, Kristus dots piemērs – metafora, kurai lemts palikt baznīcas sienās. Kāpēc cilvēkam vajag Pestītāju? Vai tāpēc, lai pārliktu atbildību no sevis uz kādu, kas, cerams, atnāks kā glābējs? Cik daudz ir to vientuļo vilku, kas ar rētās saplosītu miesu apstāsies un sadzirdēs dvēseles balsi? Cik būs pārmainītu cilvēku? Vai es esmu Dievam tuvu vai viņam mani vēl jāsasauc?"
Viendaļīgo koncertu ievadīs viens no skaistākajiem simfoniskās mūzikas paraugiem, Gustava Mālera sapņaini liriskā mīlestības vēstule sievai Almai – Adagietto no Piektās simfonijas.
"Sākumpunkts un centrs noteikti ir komponista un dižgara Kšistofa Penderecka muzikālais ģēnijs," par Lielās piektdienas programmu Rīgas Domā savukārt atklāj tās autors, Latvijas Radio kora mākslinieciskais vadītājs Sigvards Kļava. "Pendereckis ir tā muzikālā personība, kas ietekmējusi visu XX gs. mūziku, visas konstrukcijas un domāšanas garu. Ar savu ģeniālo nojausmu un arī milzīgo radošo enerģiju viņš XX gs. ir spējis satricināt visu muzikālo pasauli. Tieši šobrīd, kad izjūtam ciešanu laiku gan kristīgā, gan tiešā un pārnestā nozīmē, šīs mūzikas spēks vismaz manai dvēselei ir ārkārtīgi nepieciešams."
Pētera Vaska daiļradi koncertā pārstāvēs Musica serena stīgu orķestrim un divas lūgšanas korim un stīgu orķestrim. "Da pacem, Domine klātesošs ir izmisuma pilns sauciens par šo laiku. Tā ir lūgšana par mūsu trako pasauli. Es ticu, ka mūzika vairo mūsu ticību, mīlestību un iekšējo spēku," teic P. Vasks. Mein Herr und mein Gott pamatā ir šveiciešu mistiķa brāļa Klausa lūgsna, ko viņš esot skaitījis ik dienas. Ar šo tekstu komponists sastapies meditācijas retrītā Baltijas jūras krastā.