Kustību vārdnīcaJāpiebilst, ka Latvijas Profesionālās mūsdienu dejas horeogrāfu asociācijas (HA) un Olgas Žitluhinas dejas kompānijas rīkotais festivāls šogad top sadarbībā ar mobilitātes un mākslinieciskās apmaiņas dejas projektu E-motional Bodies and Cities, un, pateicoties tam, būs iespēja redzēt divas īpašu ievērību pelnījušas izrādes. Kā spilgtākā festivāla zvaigzne tiek pieteikta neiedomājami elastīga ķermeņa īpašniece, kuras darbību dejā vistiešāk raksturo kustības pētniecība, - skotu dejotāja Iona Kevneja ar partneri Džozefu Kvimbiju. Par savu izrādi Mary Queen of Scots Got Her Head Chopped īpatnā, ar dzīvu iztēli apveltītā māksliniece teikusi īsi: «Mēs nemēdzam rakstīt par saviem darbiem kā tādiem…» Lakoniski skaidrojumi, šķiet, kopumā ļoti raksturo laikmetīgo deju. Intriģējošais darbs būs skatāms festivāla atklāšanas dienā, 15. jūnijā, plkst. 21 Rīgas Doma baznīcas dārzā. Otrs ieguvums no E-motional Bodies and Cities ir laikmetīgās dejas izrāde no Īrijas - Līvas O'Donohjū un Marijas Nilsones Voleres izpildītā TEN: White/Grey Studies in Movement, kuras laikā dejotājas caur artikulētu, niansētu kustību vārdnīcu pētīs ideju par ķermeņa formu telpā.Intīmi un skandaloziTurpinot viesizrāžu apskatu, festivālam Laiks dejot būs arī pašam sava nāra, un rīkotāji uzsver - tā būs riktīga nāra, nevis kaut kāda nāriņa. Ar jūras likumiem, kas ar mums nerēķinās, lai arī kā mēs vēlētos kontrolēt to, no kā baidāmies, uz AB dambja izrādē Nāriņa iepazīstinās Ziemeļkarolīnā ASV dzimusī horeogrāfe, skandalozā laikmetīgās dejas performanču autore un izpildītāja Anna Līva Janga. Izrāde 18. jūnijā plkst. 21.Jau otrreiz šo festivālu ar savu klātbūtni 16. jūnijā Dailes teātrī pagodinās trupa no Austrijas Editta Braun Company, piedāvājot darbu Pietiek mākslas!, kur dejā tiks diskutēts par to, vai māksla patiešām spēj ko izdarīt, lai mainītu pasauli.Intīmas tikšanās ar mākslu cienītājiem īstā vieta būs 17. jūnijs un viesnīca Europa Royale (kādreizējais Benjamiņu nams) - izrāde instalācija viesnīcas istabā Es esmu es pats rumāņu mākslinieku Kosmina Manolesku un Katrinelas Katanas izpildījumā. Tā tiks izrādīta sešas reizes pēc kārtas - sākot no plkst. 11 un tā ik pēc stundas -, un ikreiz īpašo performanci vēros tikai seši skatītāji. Lai kļūtu par šī intimitātes un kopības sajūtas robežas pētījuma aculiecinieku, kurš arī, starp citu, tiks vērots, jāpiesakās iepriekš.Viesmākslinieku vidū ir arī ungāru horeogrāfs, dejotājs Ferencs Fehērs, kurš nav mācījies formālās deju skolās, bet savu stilu izkopis, ietekmējoties no brīvā stila (free style) dejas un cīņu mākslas. Viņa izrāde Tao Te - 17. jūnijā Dailes teātrī. Savukārt kopā ar Gerdu Kaisu Vorenu (Norvēģija) izrādi Nepietiek ir izveidojis Latvijas horeogrāfs, dejotājs Dmitrijs Gaitjukēvičs. Darbs ar humoru un sirsnību rādīšot daudziem labi zināmo attiecību grūto beigu fāzi. «Caur deju, tekstu, teātri un jaunsacerētu elektronisko mūziku mēs gribam parādīt, cik gan grūti no šīm attiecībām atvadīties pat tad, kad zināms, ka tās ir postošas,» atklāj mākslinieki, kuru izrāde notiks 17. jūnijā uz AB dambja.Kontrabass ar fotoaparātuDivos darbos festivāla sākumā 16. jūnijā plkst. 23.30 Doma baznīcas dārzā savas pašreizējās prasmes demonstrēs Latvijas Kultūras akadēmijas laikmetīgās dejas horeogrāfijas nodaļas studenti. Dažu nedēļu laikā, sadarbojoties ar horeogrāfiem D. Gaitjukēviču un Ilzi Zīriņu, tapušas izrādes Es runāšu par... un Zeltītie zvēri, kas pirmizrādi piedzīvoja Starptautiskajā dejas dienā šopavasar. Kā katru gadu - varēs novērtēt arī pašu studentu horeografētās dejas kompozīcijas. Tas - dienu iepriekš Dailes teātrī.Atkal būs iespēja noskatīties horeogrāfes Olgas Žitluhinas 2004. gadā sadarbībā ar Dzelzs vilku pirmiestudēto izrādi Kad pūcei aste ziedēs..., kā arī savdabīgu, viņas rosinātu dzīvo instalāciju un procesu Mazāk domā, ātrāk skriesi, kurā piedalīsies dejotāja Santa Grīnfelde kopā ar modes fotogrāfu Oļegu Zernovu, kā arī divi objekti - kontrabass un fotoaparāts. Savukārt O. Žitluhinas dejas kompānija izpildīs arī horeogrāfes, pērnā gada LKA absolventes Santas Koknēvičas darbu _Telenovele._Tāpat festivāls piedāvās neatkarīgās horeogrāfes, dejotājas Kristīnes Vismanes sadarbībā ar topošo scenogrāfu, Latvijas Mākslas akadēmijas studentu Rūdolfu Baltiņu (veidojis izrādes kopā ar Juriju Djakonovu, arī Cilvēku šinelī iekš Dirty Deal Teatro) tapušo darbu Kas ir Zeir?. Savu izrādi Vilas piedāvās horeogrāfe Anna Soboļeva, savukārt video īsfilmu Kustības piedzīvojums, kas tapusi Anša Rūtentāla Kustību teātra atvērtā projekta ar tādu pašu nosaukumu ietvaros, realizējusi un demonstrēs Santa Grīnfelde.Laiks dejot nozīmē arī tikšanos meistarklasēs, kas paredzētas dejotājiem ar vidēju sagatavotību un profesionāļiem, uz tām esot jāpiesakās laikus. Visa informācija par izrāžu laikiem, meistarklasēm, kā arī programmā iekļautajām diskusijām atrodama dejas portālā www.dance.lv.
Uz sarunām caur kustību aicina laikmetīgās dejas festivāls Laiks dejot
Bez liekas pompozitātes un skaļām reklāmām ir pienācis Laiks dejot jeb 6. starptautiskais laikmetīgās dejas festivāls, kas no 15. līdz 18. jūnijam dažādās vietās Rīgā piedāvās dejas izrādes pasaulē atzītu ārzemju mākslinieku, kā arī pašmāju dejas profesionāļu sniegumā. Vietējiem skatītājiem tā solās būt īpašāk redzēt un domāt liekoša, vairākumā gadījumu visai neordināra un pat provokatīva tikšanās ar laikmetīgo deju.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.