Filmas Dvēseļu putenis veidotāji, strādājot pie filmas, veikuši apjomīgu vēstures izpēti par Pirmo pasaules karu. Iepazīta arī nozīmīga tā laika sastāvdaļa – strēlnieku dziesmas. Jaunais raidījums, kas tapis pēc filmas režisora Dzintara Dreiberga un mūziķa Māra Mihelsona iniciatīvas, izgaismo latviešu kultūrvēsturisko strēlnieku dziesmu mantojumu un skaidro, par ko tās vēsta, kāda ir to izcelsme un kādēļ tās tik maz tiek dziedātas valsts svētkos mūsdienās.
Mūziķim Intaram Busulim uzticēts izpētīt un iedziedāt strēlnieku dziesmu Klusa, klusa latvju sēta. Lai uzzinātu par šīs dziesmas stāstu, Intars devies uz atpūtas kompleksu Miķelis, kura teritorijā vienā no ēkām filmas Dvēseļu putenis vajadzībām tika ierīkotas romānā aprakstītās galveno varoņu Vanagu dzimtas mājas.
Atpūtas kompleksā satiktais Bauskas muzeja Vēstures nodaļas vadītājs Aigars Urtāns iepazīstina Intaru un skatītājus ar izvēlētās dziesmas izcelsmi, piebilstot, ka pats to dēvē par traģiski optimistisku. Tāpat vīri pārrunās ne tikai tā laika brīvas valsts jēdziena nozīmi, bet arī nodosies praktiskiem lauku darbiem. Piemēram, Intaram būs iespēja izmēģināt gan salmu jumta likšanu, gan miltu malšanu un zemes aršanu. Iedvesmojoties no piedzīvotā un vēl labāk izprotot brīvības jēdzienu tā laika cilvēku prātos, Intars Busulis kopā ar Reini Sējānu ķeras pie Klusa, klusa latvju sēta jaunā skanējuma ieraksta.
Raidījuma Ieklausies Dvēseļu putenī ietvaros strēlnieku dziesmas pēta arī tādas spilgtas Latvijas mūzikas personības un grupas kā Carnival Youth un mūziķis Goran Gora, Jānis Aišpurs, Linda Leen, Cosmos, grupa Tautumeitas un Musiqq.
Ieklausies Dvēseļu putenī divās epizodēs katru trešdienas vakaru plkst. 20.00 līdz pat 27. novembrim skatāms LTV1 kanālā, bet raidījuma arhīvs pieejams arī LMT Viedtelevīzijā, lietotnē LMT Straume un internetā.
nē nu jā