Cilvēkus daba iekārtojusi tā, ka reizēm tie smejas par… neko vai par parādībām, norisēm un lietām, kas vairākumam pārējo humanoīdu nemaz nešķiet pat sāja smīna vērtas. Būsit tak dzirdējuši stāstus, ka ir ļaudis, kam smieklīgs šķiet, piemēram, kapos notiekošais. Vai par indivīdiem, kas nespēj valdīt smieklus traģiskās situācijās. Kaut gan viena universāla atruna piemērojama arī Francijas un Beļģijas kopražojuma filmai Eyjafjallajökull (2013) – laimīgi ir tie, kas prot pasmieties paši par sevi.
Pelnu mākoņa brīnumlietas
Eijafjadlajegidls jeb Eijafjalajekuls ir tas zināmais, bet grūti izrunājamais nelielais Islandes ledājs un uz tā tupošais vulkāniņš, kas ar savu pēkšņo izvirdumu 2010. gada pavasarī uz nedēļu pamatīgi un nekrietni pabojāja dzīvi cilvēkiem teju pusē pasaules. Vulkāns atrodas Islandes dienvidos ap 200 km uz austrumiem no galvaspilsētas Reikjavikas. Zem ledāja esošā vulkāna augstums ir 1666 metri, krātera diametrs 3–4 km. Šis murmulis tika uzskatīts par snaudošu kopš 1821. gada, taču 2010. gada 20. martā sākās jaunas Eijafjadlajegidla aktivitātes. Šajā laikā ledāja austrumu daļā izveidojās ap puskilometru garš lūzums, taču vulkānisko pelnu izmešana būtiskos apjomos netika novērota. 14. aprīlī izvirdums kļuva stiprāks un atmosfērā tika izsviests milzīgs daudzums vulkānisko pelnu, tādēļ drīz pēc izvirduma lielākajā daļā Eiropas valstu tika slēgta gaisa telpa un atcelti daudzi avioreisi. Vulkāna pelnu mākonis 16. aprīlī sasniedza arī Latviju.
Rietumeiropas un Ziemeļeiropas lidostās tas bija lielākais haoss pēdējās desmitgadēs, līdzīga situācija bija 11. septembra terora aktu laikā, kad miljoniem cilvēku iestrēga lidostās. Transporta kolapss un haoss Eiropā ir režisora Aleksandra Kofra komēdijas Eyjafjallajökull iemesls. Par tā cēloņiem un sekām vēsta pati filma. Būs emociju vētra un zibeņi, ņirgas, puņķi un asaras, ļaunas riebeklības un vāji maskēta seno romantisko attiecību atblāzma – filmas nosaukumā ietvertā vulkāna metafora darbosies pilnā sparā. Kaut gan tas, vai divu šķirteņu publiska kašķēšanās, vienam otra apšmaukšana un fizioloģiski sāji jociņi liks jums smieties, nekur nav teikts.
Mīlas un naida mikslis
Alēns (franču aktieris un režisors Denijs Būns) un Valērija (Francijā populāra komiķe Valērija Bonetona) ir šķīrušies laulātie, kuri nejauši satiekas lidmašīnā, kas lido uz pačibējušā pāra meitas kāzām. Katrs no viņiem gatavs blakussēdētājam izstāstīt pasaciņu par mīļotās meitiņas "mirušo tēti" vai "pazudušo māmiņu". Jau no filmas pirmajām minūtēm vairākumam skatītāju taps skaidrs, ka, pat būdami šķīrušies, Valērija un Alēns nespēj apslāpēt savas nepazaudētās jūtas un, līdzīgi Islandes vulkānam, tikšanās reizē ir gatavi kuru katru brīdi izvirst.
Viņu mīlas un naida mikslis nenodara tādu postu kā reālais Eijafjadlajegidls, tomēr ceļš cauri pusei Eiropas, kas lidojumu atcelšanas dēļ nu Alēnam ar Valēriju jāveic ar visdažādākajiem transporta līdzekļiem (nospertu auto, palienētu policijas vāģi un pat mazu divplākšņu propellerlidmašīnīti), lai tikai paspētu uz sava bērna laulībām, izrādīsies šīs emocionālās tēzes love/hate – 'mīla/naids' – ekstrēma ilustrācija.
Visupirms uzskaitīšu nešķīstības, kuras filmas 92 minūtēs viens otram pastrādā lauleņi, – ieslēgšana tualetes būdiņā, mētāšanās ar sīkiem sadzīves priekšmetiem, automašīnas atslēgu zagšana, bīstama un stulba braukšana ar palienētajām mašīnām, svešu velosipēdu salaušana, ķeršanās pie rīkles un pļaukas, kas beidzas ar asiņainiem deguniem un svētku tērpu aptašķīšanu ar asins lāsēm, maķenīt seksuālas dabas vardarbība, nekaunīgas lamas un skaļas rupjības, ekssievas traumēšana ar saliekamo gultu, nepārtraukta strīdēšanās, vēlme noskaidrot, kāpēc viņu kopdzīve beidzās ar maza mēroga katastrofu un kurš tad īsti ir pie šķiršanās vainīgs –, tas viss drīzāk atgādina mazgadīgu bērnu kaušļošanos smilšu kastē, lai tikai noskaidrotu, kurš no tiem ir labākais, kurš – visa ļaunuma sakne…
Temperamenta grādus filmā paaugstina abu "nevaroņu" pa ceļam izdzertais alkohols – šampanietis, vīns, šņabis un alus. Vai tas ir komiski, nemācēšu spriest, jo pat uz ekrāna vērot svešu ļautiņu muļķīgu un diezgan ļaunu izskaidrošanos par attiecību sīkumiem nav mana mīļākā nodarbe.
Beigu galā pat šķietamā romantiskā samierināšanās vienam ar otra vājībām un pagātnes kļūdu atzīšana uz kāzu ceremonijas fona nepavisam neliecina, ka kaislību vulkāns Valērijā un Alēnā ir apklusis uz visiem laikiem. Šis nav gadījums, kad "beigas labas – viss labs". Tiesa, ja nu kas filmā ir, tā ir eksplozīva ķīmija starp aktieriem – galveno lomu tēlotājiem. Uzminiet nu, kādas nokrāsas.
Eijafjadlajegidls/Eyjafjallajökull **
Komēdija. Francija, Beļģija. 2013.
Režisors Aleksandrs Kofrs