Parasti jau cilvēkus interesē viņu izcelsmes jeb rašanās vēsture. Kam nu katrs tic – vieni domā, ka viņi miniatūrā formātā reiz atrasti zem kāpostu lapiņas, citi – ka ar dievpalīgu radušies no zila gaisa (kosmosa), savukārt pārliecināti darvinisti joprojām uzskata, ka mūsu tuvākie senči vai radinieki bijuši citi dzīvnieki – nu, protams, pērtiķi, tak ne cūkas, kaut anatomiski cilvēks visvairāk līdzinās cūkām un delfīniem. Mani gan allažiņ pārsteidzis, ka cilvēkveidīgos uztrauc pats rašanās fakts, nevis cita, daudz svarīgāka izcelsmes detaļa – ka tas noticis bez mūsu piekrišanas un atļaujas. Te nu jums būs kārtējā iespēja pārliecināties, cik netaisnīgi daba izrīkojusies ar radības kroņiem, – ja vien apmeklēsit Holivudas vasaras grāvēju Pērtiķu planētas atmoda.
Cēzars kļuva gandrīz par cilvēku
Arī tālajā 2011. gadā, kad jaunais aktieris Džeimss Franko vēl nebija kļuvis par pasaulslavenu multimākslinieku un talantīgu puisi, kurš ir visur, Holivudā dzīvojošie primāti kinematogrāfisti nolēma tā riktīgāk pievērsties savu sugas brāļu pētīšanai. Tā radās Pērtiķu planēta numur viens. Pilsonim Franko, kurš toreiz bija vīrusu pētnieks, tika uzticēta īpaša loma – jauneklim bija jācilvēcisko šimpanzīte Cēzars, un viņš to veiksmīgi izdarīja, ievadot mazajā brālītī kaut kādu preparātu, kas bija paredzēts cilvēku posta – Alcheimera slimības – ārstēšanai. Cēzars ar šādu oriģinālu cilvēkmīlestības izpausmi – sevis pakļaušanu medicīniska eksperimenta trusīša lomai – bija apmierināts, jo zālēm bija lielisks blakusefekts – pērtiķēna prāta spējas sāka progresēt necilvēcīgā ātrumā. Šimpanzis Cēzars kļuva gandrīz par cilvēku, ja nepievērš uzmanību tādiem sīkumiem kā bagātīgais apspalvojums un jocīgais purniņš – nu vai tad nav redzēti cilvēki, kas plātās ar vēl varenāku apmatojumu par šimpanzēm, bet ģīmis – kāds nu katram tas ir, tāds ir.
Nepagāja ne nieka četri gadi, kad Cēzara stāsts no vienas filmas pārceļoja uz nākamo – šo, kas saucas Pērtiķu planētas atmoda. 2014. gada skatītājiem cilvēkiem gan tiek melots – esot pagājis vismaz desmit gadu, un Cēzars kļuvis par ietekmīgu personāžu uz visas planētas, tādu kā prezidentu, caru, ķēniņu vai velns-viņ-zinkādu- līderi, toties nabaga cilvēkveidīgos gan piemeklējis ļaunākais – tie mirst kā mušas no kaites, ko sauc par pērtiķu gripu (cūku mēris, vistu mēris – jums tas neko neatgādina?). Holivudā strādā dikti gudri cilvēkveidīgie – jautājumu "kurš izdzīvos?" tie uzdod bērnišķīgā tiešumā – vai nu viņi, vai mēs! Tas ir – vai nu cilvēkveidīgie pērtiķi, vai pērtiķveidīgie cilvēki.
Cēzaram un dažiem ekoloģiski domājošiem humanoīdiem šitāds primitīvs problēmas risinājums "močīt visus atejā" gan nepatīk, bet ko tu padarīsi nedemokrātiskajam vairākumam? Tātad – karš!
Protams, noskatīties, kā agresīvos cilvēkveidīgos muļļas ar iespaidīgu militāro ekipējumu močī zirgos jājošie pērtiķveidīgie ar kalašņikoviem rokās (ķepās?), nav sevišķi komfortabli. Taču tāda nu ir Holivudas mode – lai muļķiem kaut kas pielēktu, to vajag ar mietu, nē, ar mašīnpistoli acī iebakstīt.
Pasaulei nepieciešams dialogs
Cēzara stāsts numur divi var apmierināt tos cilvēkveidīgos, kuri kaifo par mākslinieciskām detaļām – par to, cik neatpazīstamu dators ar šimpanzes spalvām pataisījis brīnišķīgo aktieri Endiju Sērkisu (viņš ir Cēzars), cik cilvēcīgi un/vai necilvēcīgi ekrāna realitātē plosās pilsonis Gērijs Oldmens, kurš iztaisās par labo miera uzturētāju ar noslēpumu (ar otro seju, tā teikt), cik efektīgi melnie šimpanži jāj melnos zirgos (izrādās, gaume viņiem kā Parīzes modes namu vadoņiem), cik drosmīgi ir politiski evolucionējušie pērtiķi, kas vienīgie apjēdz šī stulbā izdzīvošanas slaktiņa militāri stratēģisko kļūdu!
Pasaulei, lai kāda tā būtu – pilnīga vai nepilnīga –, nepieciešams tikai viens – dialogs, izlīgšana, sadzīvošana, kopējiem pūliņiem meklējot visu nelaimju īsto sakni. Brīnums, ka cilvēkveidīgie primāti to nesaprot. Nesaprot to, kas pērtiķveidīgajiem skaidrs kā diena. Nu, vismaz Cēzaram tas ir skaidrs.
Ja jums liekas, ka viss šis mans pārstāsts par atmodu pērtiķzemē ir slima suņa murgi, varu ieteikt tikai vienu – nomierinieties, Holivuda uz Latviju šonedēļ atsūtījusi vēl ko ievērojami idiotiskāku – filmu Tīrīšana. Anarhija/The Purge: Anarchy; to stāstu nudien ir veidojuši īsti mērkaķi.
Pērtiķu planētas atmoda/The Dawn of the Planet of the Apes **
Zinātniska fantastika. ASV. 2014.
Režisors Mets Rīvss Lomās Endijs Sērkiss, Džeisons Klārks, Gērijs Oldmens, Kerija Rasela u. c.