Ko mūsdienu klausītāji zinātu par baroka mūziku, ja nebūtu Viljama Kristi? Tieši viņš pēdējās piecās desmitgadēs ir izdarījis visvairāk, lai no jauna atklātu XVII un XVIII gadsimta repertuāru. Pagājušā gada 19. decembrī pieredzes bagātais pedagogs, klavesīnists, diriģents un teātra cilvēks Viljams Kristi svinēja savu 80 gadu jubileju. Viņš ir dzimis Bafalo Ņujorkas štatā, bet jau sen dzīvo un strādā Francijā – Viljams Kristi ir Francijas un Eiropas kultūras lepnums. Viņa koncerti, iestudējumi un ieraksti ir atstājuši paliekošu iespaidu uz visām nākamajām baroka mūzikas izpildītāju paaudzēm.
1979. gadā Francijā Viljams Kristi izveidoja baroka orķestri un kori Les Arts Florissants, kas ir viens no izcilākajiem šā žanra kolektīviem pasaulē. Viņa aktivitātes izraisīja spēcīgu vilni, un baroka mūzika ir atgriezusies koncertzāļu un operteātru repertuārā. Visā, ko dara maestro Viljams Kristi, izpaužas viņa rūpes par kultūras mantojuma saglabāšanu un zināšanu nodošanu jaunajiem mūziķiem – viņš allaž darbojas, vēršot skatu nākotnē.
Decembrī mākslinieka jubileja tika svinēta Parīzē, un 2024./2025. gada Les Arts Florissants sezona paies ansambļa nenogurstošā dibinātāja astoņdesmitgades zīmē.
Prom no Olimpa
13. decembrī Parīzes Komiskajā operā Viljams Kristi diriģēja Žana Filipa Ramo baletoperas Hēbes svētki pirmizrādi, ko iestudējis kanādiešu režisors Roberts Kārsens. Biļetes uz visu izrāžu ciklu, kurš ilga līdz 21. decembrim un kurā piedalījās orķestris un koris Les Arts Florissants, bija pārdotas. Mūsdienu publikai šis darbs, kas radīts 1739. gadā, nav pazīstams, un nevar zināt, kad un vai tas tiks iestudēts nākamreiz.
Dziedātāji Marks Mojons, Ana Vjeira Leite (centrā) un Lea Desandra Žana Filipa Ramo baletoperas Hēbes svētki jauniestudējumā Parīzes Komiskajā operā. Foto – Vensāns Pontē
Jaunības dieviete Hēbe vairs nespēj izturēt dzīvi Olimpā un nolemj izbaudīt parasto cilvēku priekus Parīzes centrā. Izrādē Olimpu simbolizē Francijas prezidenta rezidence Elizejas pils, Hēbe (soprāns Emanuella de Negri) šeit ir viesmīle smalkā pieņemšanā – viņa izlej sarkanvīnu uz prezidenta sievas baltā kostīma un tiek padzīta no Olimpa, taču pārāk nebēdā par to. Hēbei par godu Amors sarīko trīs priekšnesumus Sēnas krastā, katrs ilustrē jaunības spēku pār sirdīm, ja to atbalsta kāds mākslas veids – dzeja, mūzika vai deja.
XVIII gadsimta baletopera bija iecerēta kā totāls, visaptverošs mākslas darbs. Hēbes svētkos jau radīšanas brīdī bija paredzētas dekorāciju maiņa un sižets, kas ir vairāk galanti māksliniecisks nekā mitoloģisks, – tam ir jācildina dziedājuma, dejas un harmonijas skaistums, kā arī orķestra virtuozitāte. Hēbes svētki nav drāma vai traģēdija kā, piemēram, Ramo Kastors un Polluks (šis darbs drīzumā skanēs Parīzes Nacionālajā operā), drīzāk to var raksturot kā divertismentu virkni. Ramo laikā Hēbes svētki bija ļoti iecienīti, taču pēc tam uz vairākiem gadsimtiem izkrita no aprites.
Maestro Viljama Kristi atgriešanās savā jubilejā Parīzes Komiskajā operā ir zīmīgs žests – šajā teātrī 1987. gadā viņš diriģēja Žana Batista Lullī 1676. gada operu Atiss, kas nebija skanējusi vairākus gadsimtus. Tagad operā Hēbes svētki Viljams Kristi krāšņi un aizrautīgi svin mākslas mūžīgo spēju atjaunot mīlestību un stimulēt jaunību – finālā, kad visi izrādes dalībnieki iznāk paklanīties, diriģents jautri dejo uz skatuves kopā ar solistiem, kora un baleta māksliniekiem.
Izrādē dzied Viljama Kristi atbalstītie talanti, kurus viņš ir izaudzinājis un iedvesmojis un ar kuriem regulāri sadarbojas operās un koncertos: Lea Desandra, Ana Vjeira Leite, Marks Mojons, Renāto Dolčīni, Sirils Ovitī, Lisandru Abadī un citi. Ir jūtams, ka viņi ir vairāk nekā ansamblis – viņi ir ģimene, kurā visi atbalsta cits citu un reizēm arī uzjautrinās cits par citu.
Hēbes svētki ir ironijas un dzīvesprieka pilna izrāde, ko Parīzes publika uzņēma ar sajūsmu (skatītāju vidū varēja pamanīt dižās franču aktrises Faniju Ardānu un Karolu Bukē) un kas liek konstatēt, ka cilvēka daba nav īsti mainījusies kopš Ramo laika. Viljama Kristi un Les Arts Florissants interpretācijā šī mūzika vairo labsajūtu. Izrādē ir izklaidējošas futbola ainas un hiphopa dejas ar skatu uz Parīzes Dievmātes katedrāli. Finālā – brauciens ar kuģīti pie Eifeļtorņa, lai izbaudītu uguņošanu. Kapteiņa lomā ir dieviete Hēbe.
Kleopatras pārsteigums
Jau nākamajā dienā pēc Hēbes svētku pirmizrādes, 14. decembrī, Viljams Kristi stājās pie Les Arts Florissants diriģenta pults savā jubilejas koncertā, kas notika Parīzes filharmonijas Lielajā zālē. Tas bija dievišķīgs vakars, kurā varēja pārliecināties par Viljama Kristi, viņa ansambļa un viņa izloloto solistu unikalitāti. Pirmajā daļā skanēja fragmenti no Ramo baletoperas Galantās svešzemes, otrajā daļā – ārijas, dueti un kora dziedājumi no Georga Frīdriha Hendeļa operas Ariodante, oratorijas L’Allegro, il Penseroso ed il Moderato un operas Semele. Dziedāja Emanuella de Negri, Bastjēns Rimondi, Renāto Dolčīni, Ana Marija Labēna, Lea Desandra, Reičela Redmonda un Džeimss Vejs.
Viljams Kristi diriģē orķestri Les Arts Florissants savā jubilejas koncertā Parīzes filharmonijā. Foto – Vensāns Pontē
Viljams Kristi spēj panākt absolūtas vienotības efektu – skanējums apbur ar enerģiju, teatralitāti, kraukšķīgumu un plastiskumu. Viņš kopā ar saviem skatuves partneriem allaž rada apgarotas muzicēšanas paraugu – ikkatrs mākslinieks uz skatuves spēlē un dzied tikpat dabiski kā elpo, un visiem ir laimīgas sejas. Klausītāji Les Arts Florissants koncertos jūtas uzlādēti, tāpēc atgriežas atkal un atkal.
Šajā vakarā meistaram tika sagatavots pārsteigums – pēc tam, kad bija izskanējusi Viljama Kristi diriģētā programma, publikas priekšā iznāca otrais Les Arts Florissants muzikālais vadītājs Pols Egņū. Viņa vadībā orķestris sāka spēlēt mūziku no Hendeļa operas Jūlijs Cēzars, un uz skatuves uzlidoja opermākslas leģenda franču soprāns Natālija Desē, kura izpildīja Kleopatras rečitatīvu Che sento? Oh Dio! un āriju Se pietà di me non senti. Viņai izdevās apstādināt laiku – elpa aizrāvās ne tikai visiem skatītājiem, bet arī pašam Viljamam Kristi, kurš sēdēja uz skatuves blakus orķestrim. Natālija Desē ir viens no visu laiku izcilākajiem koloratūrsoprāniem un viena no labākajām aktrisēm, kāda jebkad ir dziedājusi uz operas skatuves. Savu karjeru opermākslā viņa noslēdza 2013. gada rudenī. Kopš tā laika viņa sniedz kamermūzikas koncertus, dzied džezu un Mišela Legrāna dziesmas, piedalās mūziklos un spēlē drāmas teātrī, bet operai vairs nav tuvojusies.
Soprāns Natālija Desē dzied Kleopatras āriju no Hendeļa operas Jūlijs Cēzars diriģenta Pola Egņū vadībā. Foto – Vensāns Pontē
14. decembra vakarā Parīzes filharmonijā visi bija izbrīnīti, cik spoži un joprojām neatkārtojami skan Natālijas Desē balss un ar kādu emocionalitāti viņa piesātina savu dziedājumu. Pēc koncerta sarunā ar KDi franču prīma atzina: "Šodien patiešām bija pēdējā reize, kad es dziedāju operas āriju, – par godu Bilam!" (Tuvākie cilvēki, kolēģi un draugi Viljamu Kristi dēvē par Bilu.) 30. martā Parīzes operas vēsturiskajā mājvietā – Garnjē pilī – Natālija Desē sniegs savu pēdējo klasisko koncertu, kurā muzicēs kopā ar pianistu Filipu Kasāru. Pēc tam viņa turpinās dziedāt mūziklos: aprīlī Parīzes filharmonijā – Džūla Staina un Stīvena Sondheima Čigānietē, jūnijā un jūlijā Reinas Nacionālajā operā Strasbūrā un Miluzā – Sondheima Svīnijā Todā.
Lai sveiktu Viljamu Kristi, pēc Natālijas Desē uz Parīzes filharmonijas skatuves kāpa viņas dzīvesbiedrs baritons Lorāns Nauri, kurš nodziedāja Tēseja āriju Puissant maître des flots no Ramo operas Ipolits un Arīcija.
Jubilejas programmu, kas ir līdzīga Parīzē izskanējušajai, drīz varēs dzirdēt Eiropā un ASV. Viljams Kristi kopā ar solistiem, kori un orķestri Les Arts Florissants uzstāsies 5. februārī Madridē, 6. februārī Ovjedo un 8. februārī Valensijā. Samazinātā versijā kopā ar solistiem un kamerorķestri programma tiks izpildīta 24. janvārī Valletā, 26. janvārī Versaļā, 28. janvārī Ņujorkā, 2. februārī Bordo, 9. februārī Safronvoldenā, 11. februārī Londonā, 15. februārī Ēksanprovansā un 21. februārī Budapeštā.
Ziedēšanas laiks
Diriģents Viljams Kristi un ansamblis Les Arts Florissants. Albums Les Musiques de Molière. Izdevusi kompānija Harmonia Mundi
Viljama Kristi bagātīgo ierakstu klāstu 2024. gadā papildināja jauni izdevumi. Kompānija Harmonia Mundi laida klajā albumus Les Musiques de Molière un Bill & Friends. Pirmajā no tiem kopā ar Les Arts Florissants un solistiem ir ieskaņota Žana Batista Lullī un Marka Antuāna Šarpantjē mūzika ar Moljēra tekstiem, savukārt otrajā albumā Viljams Kristi (klavesīns) muzicē kopā ar jaunajiem talantiem, kuri paši jau ir kļuvuši par ievērojamiem profesionāļiem. Viņu vidū ir Žistēns Teilors (klavesīns), Miriama Rinjola (viola da gamba), Tomā Danfords (teorba), Teotims Langluā de Svarts un Emanuels Rešs-Kazerta (vijole), Gvendolīna Blondela (soprāns) un Žiljeta Mē (soprāns). Albumā skan prelūdijas, sonātes, opusi klavesīnam un ārijas, kuru autoru vidū ir Šarpantjē, Ramo, Hendelis, kā arī Marēns Marē, Henrijs Pērsels, Elizabete Žakē de Lagēra, Fransuā Kuperēns un Žans Batists Senajē.
Albuma Bill & Friends ierakstā ir izmantoti senie instrumenti no Parīzes Mūzikas muzeja kolekcijas. Savukārt kompānija Erato/Warner Classics par godu Viljama Kristi jubilejai ir izdevusi pilnu viņa ierakstu kolekciju (ieskaņojumi, kas savulaik tapuši Erato un Virgin Classics paspārnē) sešdesmit vienā kompaktdiskā.
Klavesīnists Viljams Kristi un draugi. Albums Bill Christie & Friends. Izdevusi kompānija Harmonia Mundi
Viljams Kristi vienmēr ir veltījis daudz laika un enerģijas pedagoģiskajai darbībai. 2002. gadā viņš izveidoja starptautisku akadēmiju jaunajiem baroka repertuāra dziedātājiem Le Jardin des Voix, 2007. gadā tika sākta sadarbība ar Džuljarda skolu Ņujorkā. Labākie audzēkņi, ar kuriem strādā Viljams Kristi un Pols Egņū, tiek integrēti Les Arts Florissants koncertprogrammās un operas izrādēs. Kopš 2012. gada ik vasaru Viljams Kristi rīko brīnumskaistu festivālu paša radītajos dārzos Tirē ciematā Vandejas departamentā Luāras reģionā Francijas rietumos: tur nepiespiestā atmosfērā brīvā dabā var izbaudīt visbrīnišķīgāko baroka mūziku, kas neskan nekur citur. Šogad augustā Tirē Viljams Kristi diriģēs Šarpantjē operu Ziedošā māksla, kurai par godu ir nosaukts viņa ansamblis.
Informācija: arts-florissants.org