Pirmās jaunās mūzikas balvas 5. martā Xiaomi arēnā sadalītas, un jācer, ka Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) jaundibinātā Gamma ir atnākusi uz palikšanu. Pasniegšanas ceremonija bija patiešām krāšņa, baudāma un aizraujoša – numuri pārdomāti un rūpīgi izstrādāti augstā profesionālā līmenī, kā jau šovbiznesa svētkos pienākas. Dziedātājas Aijas Andrejevas un viņas lieliskās grupas uzstāšanās noteikti bija pati iespaidīgākā visā ceremonijā, apliecinot, ka saņemtā Gamma kā gada solomāksliniecei nopelnīta godam. Intara Busuļa priekšnesums pašā sākumā kā popurijs bija saplūdināts ar jaunajiem popmūzikas pārstāvjiem Grētu un Chris Noah, kurš ar savu pavadītājsastāvu pievienojās uz skatuves jau tā prāvajam Intara Busuļa Abonementa orķestrim.
Jāatzīmē arī Ozola un Dagambas priekšnesumi kā vizuāli un muzikāli lieliski, bet šiem māksliniekiem uzstāšanās tik pamatīgas auditorijas priekšā ir pazīstama lieta. Kad uz skatuves izkārtojās visi debitanti, ļoti gaidīju vismaz improvizētu saspēli līdzīgi kā Intara Busuļa, Grētas un Chris Noah gadījumā, bet tā diemžēl izpalika, katram koncentrējoties uz savu īso priekšnesumu – nobliež Depustūtes savu pankroku ar tādu jaudu, ka zāle pēc tam neaug, un tad visnotaļ simpātiskais duets Vēstulēs sāk savu maigi lirisko dziesmu kā tuksnesī. Improvizēt droši vien vēl jāmācās, bet viss nāk ar laiku.
Ar septiņām šķautnēm
Atšķirībā no gadu desmitiem ilgi notiekošā un pēdējā laikā daudz kritizētā Zelta mikrofona, kura vērtējamo un tādējādi arī apbalvoto mūziķu sarakstā ir izredzes nokļūt arī tiem, kuri nav sasnieguši kvantitatīvos rādītājus (biežu skanēšanu radiostacijās un lielu straumēšanas reižu skaitu), Gamma tiecas izcelt tieši šos iekavās minētos kritērijus sasniegušos, kuri par to vien pelnījuši kādu skaistu balvu – šajā gadījumā dizainera Artūra Analta izgatavoto zelta krāsas alumīnija kroni ar septiņām šķautnēm, kas simbolizē gammu ar septiņām notīm.
Pašlaik Zelta mikrofons paliek kaut kur pa vidu starp abiem pretpoliem – Gammu un Austras balvu, kas vērtē attiecīgajā laika nogrieznī iznākušos pilnmetrāžas albumus tikai pēc to mākslinieciskās vērtības un oriģinalitātes, žūrijas godprātīgi paveikta darba gadījumā no popularitātes masās distancējoties pavisam. Līdz šim Austras balvai nominēto desmitnieki parasti bijuši lieliski, bet pie vienīgās balvas gandrīz vienmēr tik un tā ticis populārākais, tātad pilnīgi distancēties no pretendentu atpazīstamības žūrijai vēl ir jāpamācās.
Lai pretendētu uz Gammu, veselu albumu izdot nevajadzēja, turklāt lielākā daļa cilvēku mūsdienās tos tik un tā noklausās reti, – lai kvalificētos, pietiek ar divām gada laikā publicētām dziesmām, bet papildus ierakstam vēl tiek vērtēta "reprezentācijas meistarība", "mijiedarbība ar auditoriju", "koncertdarbība", "komerciālais potenciāls" un citas īpašības. Kopumā to visu var dēvēt par prasmi "sevi pārdot". Ja pašam tās nav, ir jāmeklē menedžeris.
Ieliekot sevi rāmjos
Aizkulisēs jau ir izskanējuši viedokļi, ka Gammai vajadzētu pārstrādāt vērtēšanas kritērijus, lai pretendentu vidū varētu iekļūt un konkurēt arī mūziķi, kuri ir kritiķu augstu novērtēti žurnālā Mūzikas Saule, bet uzstājas tikai nelielos koncertos un ierakstos tiek atskaņoti vienīgi Latvijas Universitātes studentu Radio NABA, paretam – Latvijas Radio 3 Klasika un varbūt tikai reizi gadā – Pieci.lv, kad nakts melnumā tiek uzaicināti nospēlēt kādu dziesmu labdarības maratonā Dod pieci. Minētie "uzlabojumi" Gammu tikai pietuvinātu tās rīkotāju asi kritizētajam Zelta mikrofonam, tāpēc labāk tomēr ir jāturpina savs nospraustais kurss: izcelt tieši industrijas pirmrindniekus, nevis māksliniekus, kuriem – būsim atklāti – reizēm grūti pat par apkuri samaksāt.
Protams, ja Gammas rīkotājiem ir vēlme izkonkurēt Zelta mikrofonu un padarīt to pavisam nevajadzīgu, pašiem pārņemot tā līdzšinējās funkcijas, tad cita lieta. Daudzi visu trīs balvu žūriju (Gamma, Zelta mikrofons un Austras balva) darbā iesaistītie jau tik un tā sakrīt, tikai tie saraksti, ko un kā vērtēt, vismaz pagaidām vēl ir dažādi. Ilgstoši ļaudamies pašplūsmai kā vienīgais mūziķu paveiktā izvērtētājs gada nogrieznī, Zelta mikrofons vairs nav ne šis, ne tas, jo mēģina aptvert gan populāro, gan mākslinieciski augstvērtīgo, bet diemžēl ir pagājuši laiki, kad abas šīs lietas varēja pilnvērtīgi sadzīvot.
Komercradiostaciju prioritāte šodien nav kvalitatīva popmūzika, bet gan tāda, kas ne ar ko īpaši neizceļas uz pārējo fona. Mākslinieks ar orientāciju šajā virzienā nevar pilnībā ļauties tikai savam radošajam lidojumam, sirdsbalsij jeb ego, ja viņam ir jādomā par iepriekš minētajiem reitingiem, ieliekot sevi kaut kādos rāmjos, lai iederētos un klausītājs viņa vai viņas dziesmas skanēšanas laikā nepārslēgtu citu radiostaciju. Līdzīgi kā uz "nekomerciālo" mūziku orientētā Radio NABA klausītājs uzreiz saķertu galvu un zvanītu uz studiju, lai paustu savu sašutumu, ja ēterā pēkšņi atskanētu Olas (grupas kompozīcija Nārnija ieguva Gammu kā gada visvairāk straumētā dziesma) vai Bermudu divstūris. Katram ir sava vieta zem saules vai mēness.
Klausītāji un lietotāji
Mūzikai kaut kur fonā skanot gandrīz nepārtraukti, izkristalizējas formula, kas gluži negarantē, bet tomēr daudz ticamākas padara iespējas konkrētā mākslinieka darbam nokļūt kādas radiostacijas apritē un arī straumēšanas platformu visvairāk lietotās mūzikas sarakstos. Vārdu "lietošana" apzināti lieku "klausīšanās" vietā, tāpēc ka vairākumam mūsdienu cilvēku nav motivācijas atlikt malā visas pārējās lietas un koncentrēties uz rūpīgu klausīšanos, jo, samaksājot straumēšanas kanālam par abonēšanu, visdažādākā mūzika ir pieejama jebkurā laikā un vietā gluži kā rudenī uz zemes sabirušās koku lapas. Lietotājam par tikšanu pie mūzikas vairs nav jāmaksā atsevišķi katram māksliniekam vai viņa pārstāvim kā taustāmo formātu ziedu laikos, pērkot disku, kaseti vai plati.
Fiziskie formāti joprojām ir, bet tikai kā suvenīri mūzikas apsēstajiem, kuru nav daudz. Pārējie mūziku klausās fonā, turpinot mierīgi darīt savus ikdienas darbus, rezultātā reitingi un līdz ar to arī atlīdzības apmēri visvairāk aug tiem māksliniekiem, kuri vislabāk pratuši radīt šādu fona mūziku, kas kā viegli gaistošas putas peld virspusē un neizsit no sliedēm to lietotāju, kā notiktu, ja par mūziku būtu iztērēta nauda un skaņdarbs izraisītu jebkādas emocijas – sajūsmu, pārdomas vai sašutumu. Bet tāda nu ir XXI gadsimta pasaules kārtība, kurā viss viegli nāk un iet. Tas neizbēgami atstāj iespaidu arī uz mūzikas aprites noteikumiem, un katram ir jāmācās tiem pielāgoties, cik nu tas ir viņa spēkos. Lai jau Gammai veicas ar šo pielāgošanos pārmaiņām mūzikas industrijā arī turpmāk!
Vēl nobeigumā gribētos atgādināt dziedātāja Kārļa Būmeistera jeb Kažas lielisko atbildi ceremonijas noslēgumā uz Rūdolfa Budzes jeb DJ Rudd (producents, viens no Gammas rīkotājiem un Zelta mikrofona lielākajiem kritizētājiem) jautājumu, kurš ir viņa lielākais hits. Kārlis pēc īsas apdomāšanās atbildēja, ka Anniņa vanniņā, jo citas dziesmas, kas visiem tik ļoti kristu uz nerviem, viņam neesot. Gammā par 2024. gada hitu tika atzīta un balvu saņēma Dona Eirovīzijas dziesma Hollow.
Pilns laureātu saraksts: gammabalva.lv