Manu spilgtāko iespaidu sarakstu 2019. gadā Latvijas teātros ierāmē divas emocionāli spēcīgas un gudri iestudētas izrādes par neredzīgiem cilvēkiem. Ludmilas Roziņas Kliedzēji pēc Jāņa Klīdzēja romāna Sniegi motīviem Daugavpils teātrī Viestura Roziņa režijā parādījās gada sākumā, savukārt jau decembrī pie skatītājiem nonāca Rasas Bugavičutes-Pēces Puika, kurš redzēja tumsā Valtera Sīļa režijā Latvijas Nacionālajā teātrī, kur gan situācija ir apvērsta – ap redzīgo galveno varoni ir neredzīgi cilvēki, vesela liela kopmītnes sabiedrība, vecākus ieskaitot.
Atņemot varoņiem vienu no maņām, autori saasina pārējās – abos gadījumos izrādes noskaņas izšķirošais elements ir skaņu partitūra, savukārt vispārcilvēcisko problēmu risinājumos svarīgi nav tas, vai tu redzi ar acīm, bet gan – ko jūt tava sirds. Šogad bija reizes, kad cilvēki aktīvi reaģēja uz katru iespēju justies aizkustinātiem, raudāt un celties kājās, piemēram, Liepājas teātra Poliannā Dž. Dž. Džilindžera režijā un melodramatiski pārsaldinātajā Rēzijas Kalniņas iestudētajā Alvas sievietē Dailes teātrī.
Vēl viena 2019. gada pēcsajūta ir prieks un pārliecība par teātra nākotni Latvijā. Absolvējušā Leļļu teātra kursa diplomdarbi Medības un Nelabā roka, Valmieras un Jaunā Rīgas teātra kursu studentu aizrautīgā iedziļināšanās piedāvātajā materiālā un teātru gatavība šīs izrādes (Viktorija un 731. solis Valmierā, Bītlu jaunais albums un Svaigās asinis JRT) iekļaut repertuārā, joprojām jauno Kvadrifrona mākslinieku pašironiskās pasāžas, milzīgā jaunības enerģija un labestība, kas plūda no Valmieras vasaras teātra festivāla izrādēm bērniem, Klāva Meļļa režisora gaitas un refleksija par saviem vienaudžiem, jaunākās paaudzes intelektuāļiem, – tas ir ļoti priecējošs saraksts.
Vēl gada bilancē ir Silvijas Radzobes vadītā autoru kolektīva kopdarbs 100 izcili Latvijas aktieri. Kā jau ierasts mūsdienās, arī ap šo divsējumu izdevumu savērpās dažas kaislības, taču nav noliedzams, ka šāda mēroga izdevuma vēl nav bijis. Teātris intriģē un interesē, tāpēc sabiedrība apsprieda katru lielāku vai sīkāku starpgadījumu šajā vidē – sākot ar Dž. Dž. Džilindžera aiziešanu no Dailes teātra un beidzot ar diskusijām par Spēlmaņu nakti un tās noslēguma ceremoniju.
Latvijas teātros nenotiek tādi skandāli, kādus šogad nācās novērot operu izrādēs Parīzē un Berlīnē, kad publika kliedz protesta replikas priekšnesuma laikā, tomēr interese par teātra procesiem, lai arī dažbrīd virspusēja, cilvēkiem ir.
Tāpat kā teātris pierādīja spēju reaģēt uz sociālpolitiskām aktualitātēm ar izrādēm Vēstures izpētes komisija Jaunajā Rīgas teātrī un Finlandizācija Nacionālajā teātrī. Arī gluži svaigā Kristas Burānes izrāde Netikumīgie, kas iestudēta Dirty Deal Teatro, daļēji ir politisks manifests pret konkrētām likuma normām, taču arī tās fokuss pārvirzās uz vispārcilvēciskām vērtībām un emocionāli saviļņo.