"Starp citu, Vitālijs Jakovļevs, aktieris, kas iejutīsies Čaka tēlā, vizuāli ir ļoti līdzīgs dzejniekam," saka režisors Sergejs Golomazovs. Iestudējumu Čaks. Rīga. Sieviete viņš nosauc par poēzijas kluba biedru sanākšanu un vienlaikus dzejas vakaru. "Būs gan mūzika, gan dzeja, gan arī stāsti. Cilvēka biogrāfiju var izstāstīt, ne tikai nosaucot gadskaitļus, bet arī saistot tos ar notikumiem zemē un vietā, kur tas viss noticis, var izstāstīt caur atbilstošā laikmeta prizmu un arī no šī laika skatpunkta. Muzikāli poētiskais iestudējums ir lieliska iespēja nezinātājam interesantā veidā atklāt dzejnieku, bet Čaka dzejas pazinējam – atkal citā kontekstā klausīties dzeju," stāsta režisors.
Krievu lasītājiem Aleksandra Čaka daiļrade ir zināma, galvenokārt pateicoties lieliskajiem Vladimira Ņevska tulkojumiem, taču arī jauni tulkojumi turpina parādīties, uzturot interesi par šo autoru un neļaujot viņa dzejas rindu burvībai izbālēt. Rīgai nav bijis un nebūs uzticamāka apdziedātāja. Režisors Golomazovs atzīstas, ka pats tikai tagad iepazinis Čaka daiļradi. "Es viņa dzejā atpazīstu daudz no Sašas Čornija. Dzejas stils ir individuāls un neatkārtojams. Gribu nosaukt to par dārgakmeni. Karš, tīfs, brīvā Latvija, padomju okupācija un vācu laiki, sajūsmināšanās un noliegšana, sievietes ... – viena cilvēka mūžā tik daudz noticis pēc pilnas programmas. Radīsim atmosfēru, kas bija raksturīga Čaka laika Rīgai, – to vietu, kur viņš staigāja, iedzēra, satikās ar draugiem, sievietēm."
Iepazīšanās ar Čaku režisoram Golomazovam bijusi ļoti radoša, iedvesmojoša. Režisors laiku, kurā dzīvoja Čaks, salīdzina ar ebreju tautības krievu dzejnieka Osipa Mandelštama laikmeta raksturojumu – vek kak volkodav (laikmets kā vilku suns). Kompozīcijas autore ir Jeļena Sigova, kura meklējusi atbildes uz jautājumu – kāds bija dzejnieks ārpus saviem dzejoļiem, ko mīlēja un vai vispār mīlēja. Vai tā ir taisnība, ka viņam paticis gatavot ēst? Balstoties uz dzejnieka vēstulēm, viņa daiļradi, faktiem un minējumiem, teātris piedāvās savu atbilžu versiju uz šiem un citiem jautājumiem par vienu no visklusākajiem un paradoksālākajiem XX gadsimta 30. gadu Rīgas bohēmas pārstāvjiem