Cerams, ka jaunā režisora Mārtiņa Eihes lēmums pamest Liepājas teātra mākslinieciskā vadītāja posteni un "nespēja apvienot darbu Liepājā ar dzīvi Rīgā" (
Mazās kaujas skolā, kuras izcīnām viens ar otru, ar sevi, ar "pasauli, kas sazvērējusies pret mums", ar to labā un ļaunā iedīgli katrā dzīvā būtnē, kuri jau tā cīnās savā starpā — un no tā izbailes, uzspēlēts cinisms, bravūra, meli, izmisums, — viss kā pie lielajiem.
Režisora aiziešanu no teātra ir būtiski pieminēt, jo tā var izrādīties liktenīga. Vērojot Kauju pie..., šķita, noticis brīnums, — viņi ir cits citu atraduši: Eihe savus studentus, kaut arī sastaptus īsā, bet intensīvā laiksprīdī, studenti — iespējams, savu režisoru, "savu tēti", ar kuru nākotnē varētu kalnus gāzt. Jo tas gadās reti, kad redzi — jā, šai radošajai komandai ir tas, ko mēdz saukt par kopīgo asinsriti.
Un rezultāts patiešām pārsteidza — Kauja pie... neraisīja pat lielu diskusiju, kad Spēlmaņu nakts žūrijai nācās saukt pretendentus uz sezonas labāko jaunatnei domāto izrāžu balvu, — izrāde akcija ir svaigs, spēcīgs talantīga kolektīvas četrotnes (aktieri + režija + libreta autore + ļoti "inčīgu" kostīmu māksliniece Kristīne Vītola) pieteikums, netraucēja pat fakts, ka liepājnieku "pedagoģiskās poēmas" atsevišķie mozaīkas fragmentiņi lipināti kopā pēc Baņutas Rubesas pirmoreiz Latvijā realizētās "skatītāju kolektīvās ekskursijas" stilistikā (JRT izrāde Šniclera Rondo, kuras tekstus arī mūsdienām "pārkomponēja" literāte Andra Neiburga). Festivāla Homo novus publikai, kurai paveicies iegādāties biļetes uz kādu no trijām Kaujas pie... izrādēm Rīgas pamatskolas Rīdze telpās, ir laimējies dubultā. Viņi būs aculiecinieki pirmajam jauno liepājnieku galvaspilsētas iznācienam. Un viņi būs liecinieki fortūnas svaidītam kopdarbam, ko pēc jutoņas es dēvētu par tādu kā paaudzes manifestu un potenciālu "jauno seju" Liepājas teātrim.
*
Teātris
K.Burāne, M.Eihe Kauja pie...
Liepājas teātra izrāde Homo novus ietvaros 4., 5., 6.IX plkst.16 Rīgas pamatskolas Rīdze telpās. Biļetes — Biļešu servisā
Ls 3—5