Augusta Strindberga dramaturģija ir nospēlējusi lielu lomu Ineses Pudžas aktrises karjerā. Viens no viņas spilgtākajiem darbiem ir titulvarone režisora Vladislava Nastavševa izrādē Jūlijas jaunkundze (2012) Valmieras teātrī. Par šo lomu Inese Pudža ir saņēmusi Spēlmaņu nakts balvu kategorijā Gada jaunā skatuves māksliniece. Gadu iepriekš viņa ir tikusi nominēta kategorijā Gada spilgtākā debija par savu režijas darbu Ziema (2011) Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī.
Savai režijas debijai Valmieras teātrī Inese Pudža ir izvēlējusies kamerlugu Pelikāns, ar kuras uzvedumu 1907. gadā tika atklāts Augusta Strindberga Intīmais teātris Stokholmā. "Tā bija izgāšanās," stāsta aktrise, kura šī darba fragmentu savulaik ir iestudējusi Latvijas Kultūras koledžā. "Es atgriezos pie tā, jo man bija sajūta, ka kaut kas nav izdarīts līdz galam." Savu iecienītāko dramaturgu vidū viņa min arī Antonu Čehovu, Tenesiju Viljamsu un Henriku Ibsenu.
"Es neuzskatu Pelikānu par savu pieteikumu palikšanai režijā," uzsver Inese Pudža. Viņa ir piedāvājusi šo kamerlugu Valmieras teātrim, lai noslēgtu zināmu ciklu: lai izurbtos tai cauri, saprastu kaut ko jaunu ar šodienas pieredzi un pieliktu tai punktu. "Kāpēc tik melnu?" – par materiāla izvēli apvaicājusies Valmieras teātra vadība, taču piekritusi Ineses Pudžas priekšlikumam. Turklāt šajā zviedru dramaturga sarakstītajā ģimenes drāmā ir labas lomas dažāda vecuma aktieriem.
Lasi, kas uzrakstīts
Augusta Strindberga varoņu – mātes, meitas, dēla, znota un ģimenes kalpones – attiecību peripetijas Valmieras teātra izrādē izspēlēs aktieri Inga Apine, Ligita Dēvica, Kārlis Freimanis, Eduards Johansons un Inese Ramute. Iestudējuma radošajā komandā ir kostīmu māksliniece Liene Rolšteina, gaismu mākslinieks Mareks Lužinskis, mūziķis Mārtiņš Jansons, telpu ir veidojusi pati režisore sadarbībā ar arhitektu Māri Banderu.
"Mani kaitina vārdi "konstrukcija" un "koncepcija". Lai apietu tos, es izdomāju pati savu vīziju par telpu, bet, tā kā es esmu absolūti antitehnisks cilvēks, man vajadzēja kādu, kurš man to palīdzētu izteikt materiālā," paskaidro Inese Pudža. Viņa uzskata, ka bieži vien dažādas konstrukcijas un koncepcijas aprij dramaturga sarakstīto darbu un pašas paliek tukšas. Inese Pudža atsaucas uz režisores Māras Ķimeles teikto – lasi to, kas ir uzrakstīts, ja ne, radi pats. "Es lasu," saka Inese Pudža.
Viņa atklāj, ka pirms mēģinājumu procesa ir daudz sarunājusies par profesijas smalkumiem ar pieredzējušo Valmieras teātra režisoru Feliksu Deiču. Ļoti vērtīgu padomu viņa ir saņēmusi no aktrises Lolitas Caukas. "Es no savas Imantas devos uz Valmieras autobusu un pa ceļam satiku Lolitu Cauku, kura bija mana kolēģe izrādē Pērnvasar negaidot Nacionālajā teātrī. Viņa teica: "Inese, neuztraucies! Neesi gudrāka, kā tu esi, bet neesi arī stulbāka.""
Man ir atvadu sajūta
Inese Pudža ir sadarbojusies ar dažādiem režisoriem, no kuriem daudz ko ir mācījusies. Ar saviem aktieriem viņa ir strādājusi tā, kā gribētu, lai strādā ar viņu pašu. Bez asumiem. "Ja tāds mazs cilvēks kā es sāktu bļaut vai cīnīties, tas pat vizuāli būtu ļoti neglīti," viņa piebilst. Inese Pudža ir mēģinājusi atrast īstos vārdus, lai panāktu sev vēlamo rezultātu. "Iespējams, es par daudz runāju mēģinājumos, es varēju to darīt mazāk, jo klusums provocē aktieri vairāk domāt pašam," atzīst aktrise.
Kad izrādes komanda no mēģinājumu zāles ir pārcēlusies uz Apaļo zāli, kurā izrāde tiks spēlēta, Inese Pudža ir sapratusi, ka šis iestudējums jau ir noformējies un tas ir jālaiž vaļā. "Man ir atvadu sajūta," atklāj režisore, ar kuru mēs satiekamies nedēļu pirms gaidāmās pirmizrādes. "Es domāju, ka es īpaši to nepieskatīšu, jo tu pēc kāda laika atnāc uz izrādi un domā: ai, to varēja darīt tā, bet to atkal citādi," stāsta Inese Pudža. "Šī izrāde ir tur, kur es šobrīd esmu – gan kā cilvēks, gan kā režisore."
"Pirmajā gadā es būtu vairāk nobijusies," atzīst Inese Pudža, kura Valmieras teātrī ir jau sesto sezonu. Viņai šeit ir radusies māju sajūta, viņa pazīst aktierus, ar kuriem strādā, taču uztraukums ir – risks, ka var nesanākt, saglabājas, taču riskēt vajag. "Man nepatīk ātrums. Man nepatīk augstums. Es nelēktu ar izpletni, bet – ja tu kaut ko esi gribējis, ja tas tevī ir kņudējis un tu to esi apspiedis, tas ir muļķīgi," domā Inese Pudža. Viņa nevēlētos nožēlot, ka nav atļāvusies to, ko ir vēlējusies.
Pelikāns
Valmieras teātra Apaļajā zālē 10., 11., 14., 21.II plkst. 18.30; 8., 10., 25.III plkst. 18.30
Biļetes Biļešu paradīzes tīklā EUR 15