Literārais darbs gadu desmitus ir nogulējusi aizmirstībā dzejnieces arhīvā. Lugā, kas stāsta par latviešu cīņu pret iebrucējiem, Aspazija uzdod jautājumu: “Vai aizvien uzvar tas, kas stiprāks, vai ne tas, kas viltīgāks un gudrāks? ”
Tiek uzskatīts, ka Aspazija dzīves laikā sarakstījusi četrpadsmit lugas, no kurām kritikas visaugstāk vērtētās ir Sidraba šķidrauts, Vaidelote un Zaudētās tiesības. Pēc Aspazijas pārcelšanās uz dzīvi Dubultos 1933.gada vasarā, presē parādījās vairākas publikācijas, kurās Aspazija žurnālistiem stāsta par dažādām dramaturģiskajām iecerēm un darbu pie tām. Oficiāli pārcelšanās gadā sarakstītā Velna nauda tika uzskatīta par pēdējo dzejnieces lugu. Izrādās, ka ir vismaz vēl viena. Aspazijas mājai ar Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja Krājuma izpētes nodaļas palīdzību ir izdevies tikt pie nepublicētās dzejnieces drāmas 12 ainās Imanta ausma. Meklējumiem par pamatu kalpoja literatūrzinātnieces Saulcerītes Vieses 1986.gadā izdotajā apcerējumā par Aspazijas drāmām pieminētā nepublicēta luga Imanta, “kas mākslinieciski izstrādāta visai maz”. Saulcerīte Viese Imantu piemin arī 1990. gada publikācijā Karogs, jau atklājot pilno nosaukumu Imanta ausma un to, ka darbu “var uzskatīt par gandrīz pabeigtu”. “Meklējām tālāk, un Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja Krājuma izpētes nodaļas vadītāja Zanda Šumska Aspazijas fondā atrada gan rokrakstā, gan jau pārdrukātu iesējumā lugu ar nosaukumu Imanta ausma. Drāma ir pabeigta, bet izlasot lugu var saprast, kāpēc literatūrzinātniece tajā laikā bija tik piesardzīga un kāpēc šī luga tik daudzus gadus “it kā neeksistēja”. Tur ir daudz sarkanbaltās krāsas un rūgts pravietojums tiem, kas darīs pāri latviešiem,” stāsta Aspazijas mājas pārstāve Dace Kaukule.
Drāma Imanta ausma stāsta par bīskapa Alberta un Zobenbrāļu ordeņa ienākšanu Latvijā, virsaišiem Kaupo, Imantu, abu mīļoto sievieti Aivu un viņu izvēlēm. Virsaiša Kaupo tēlu dzejniece ir izstrādājusi visrūpīgāk un viņa Kaupo neredz kā nodevēju. Literatūrzinātniece Gundega Grīnuma atzīst, ka būtu vajadzīga teksta analīze, lai saprastu, kā te darbojies “savienoto trauku princips”, jeb cik daudz tas ir Aspazijas, cik Raiņa darbs: “Tā ir viena no Raiņa mūža lielajām tēmām. Imanta – lielais varoņa simbols, kurā ir nacionālās valsts, mūžības ideja. Rainim ir četras versijas, bet viņš nenonāk līdz pilnīgam mākslinieciskam risinājumam nevienā no tām. Lai kā būtu ar Aspazijas lugu, tā noteikti ir Raiņa gaismā tapusi pēc tam, kad viņa vairs nebija.” Pagaidām nav zināms precīzs laika, kad luga sarakstīta, bet tie varētu būt pagājušā gadsimta trīsdesmitie gadi.
Svinot Aspazijas 160.dzimšanas dienu, Jūrmalas muzeja filiāle Aspazijas māja sadarbībā ar Jūrmalas pašvaldību rīko teātra festivālu Aspazija – drāmas karaliene, kura mērķis ir iepazīstināt Aspazijas daiļradi un saistošā veidā runāt par dzejnieces drāmās paustajām idejām. Aspazijas spēcīgākie darbi tapuši laikā, kad latviešu tauta atradās sarežģītu izvēļu priekšā. “Šobrīd daudzējādā ziņā esam līdzīgā situācijā. Kara draudu izmainītā Eiropa, diskusijas par demokrātijas krīzi, pilsoniskās sabiedrības krīze - sasaucas ar laiku, kurā dzīvoja un rakstīja Aspazija,” norāda festivāla mākslinieciskās koncepcijas autore – režisore Anta Priedīte.
Festivāls norisināsies radošiem meklējumiem atvērtā gaisotnē. Pasākumā piedalīsies radošie kolektīvi ar Aspaziju lugu vai to fragmentu iestudējumiem, lasījumiem un interpretācijām. Festivāla programma tiks atklāta aprīļa sākumā.