Šogad Aleksandra Čaka biedrības un Rīgas domes iedibinātajai balvai ir izvirzīti 15 pretendenti, tajā skaitā kultūras darbinieki, mākslinieki, literāti, tulkotāji un literatūrvēstures pētnieki.
Balvas pasniegšanas ceremoniju veido režisors Valdis Lūriņš, tajā piedalīsies koris Maska diriģenta Jāņa Ozola vadībā, komponists Valdis Zilveris, Latvijas Nacionālā teātra aktieri Agnese Cīrule un Raimonds Celms, pasākumu vadīs Andra Konste un Valdis Rūmnieks.
Muzikāli literārais pasākums iecerēts kā jauno Latvijas dzejnieku sasaukšanās ar Aleksandru Čaku. Tas ir zināms eksperiments un jautājums – vai dzeja pāri laikiem iedvesmo arī šodienas jauno radošo paaudzi? Aicinājumam atsaucās šobrīd redzamākie topošie literāti un speciāli pasākumam rakstīja savu dzeju - Krista Anna Belševica, Raimonds Ķirķis, Ausma Perons, Edvards Kuks, Marija Luīze Meļķe, Elvīra Bloma, Kaspars Zalāns un Roberts Čehovičs.
Aleksandra Čaka balvas pasniegšana aizsākās dzejnieka simtgadē 2001. gadā, un ik pēc diviem gadiem to pasniedz par mākslinieciski augstvērtīgu Rīgas interpretējumu literatūrā, mūzikā, filmu, teātra vai vizuālajā mākslā, kā arī A. Čaka radošā mantojuma izpētē, popularizēšanā un tulkošanā. Par balvas laureātiem kļuvuši daudzi ievērojami kultūras darbinieki – dzejnieki Jānis Rokpelnis un Uldis Bērziņš, aktieri Imants Skrastiņš un Artis Robežnieks, fotogrāfe Māra Brašmane, mākslinieki Aivars Vilipsons, Māris Subačs, Pāvels Šēnhofs, komponists Uldis Stabulnieks, rakstnieki Zigmunds Skujiņš, Valdis Rūmnieks un Andrejs Migla, literatūras zinātnieces Silvija Radzobe, Andra Konste un Antra Medne, tulkotāji Rauls Čilačava un Aksīnija Mihailova un citi. Aleksandra Čaka balvas pasniegšana gadu gaitā ir izveidojusies par pasākumu, kas pulcē daudzus interesentus un piesaista dzejnieka A. Čaka personības un daiļrades izzināšanai arvien jaunus cilvēkus.