Jau vairākkārt publiski izskanējušas bažas par izstāžu telpu trūkumu, kritisko vajadzību pēc laikmetīgās mākslas muzeja un citiem ar nozari saistītiem sasāpējušiem jautājumiem. LMA Studentu karjeras atbalsta centrs (SKAC), meklējot risinājumu jauno mākslinieku nākotnes perspektīvu uzlabošanai, sadarbībā ar LMA vadību uzsācis īpaši absolventiem veltītas izstāžu telpas izveides projektu, kura būtiska sastāvdaļa ir kultūratbildīgu uzņēmēju atbalsts. SKAC pirmie domubiedri rodami uzņēmumā KRASO, un viņu atbalsts jaunizveidotajām telpām dāvājis tik būtisko izstāžu balto auru.
DUO veidos divas telpas jaunajā LMA ēkā Kronvalda bulvārī 4, kur šobrīd studiju process norit vairākām apakšnozarēm, tostarp arī profesionālās doktorantūras studentiem. Viena no izstāžu telpām veltīta jaunajiem māksliniekiem, kuri vēl atrodas sava ceļa sākumā, savukārt otra iecerēta kā izstāžu vieta jau pieredzes bagātiem LMA absolventiem.
"LMA Absolventu telpa ir kritiska nepieciešamība – ne tikai, lai veicinātu mākslinieku iespēju strādāt profesionālās mākslas nozarē, bet arī sabiedrībai kopumā. DUO princips radās, lai vairotu dialogu starp paaudzēm, starp jau atpazīstamo un jauno. Telpas vīzija ir stiprināt sabiedrības saikni ar laikmetīgajiem mākslas procesiem, un kopā ar domubiedriem – gan māksliniekiem, gan uzņēmējiem – realizēt projektus, kas veicina kultūrizglītību," par ieceri stāsta LMA SKAC vadītāja Ieva Stalšene.
Pirmajā DUO izstāžu pārī būs skatāma LMA profesionālās doktorantūras studentes Madaras Kvēpas izstāde Zemes zināšanas un scenogrāfijas apakšnozares absolventa, mākslinieka Kristiana Brektes izstāde Ļaunums piedošanu nelūdz. Izstāžu kuratore ir LMA studente un SKAC vadītāja, māksliniece Ieva Stalšene.
Madaras Kvēpas un Kristiana Brektes izstādes saista pagātnes rituālu pētniecība, taču kardināli atšķiras iniciēto rituālu nolūki. Kvēpas izstāde turpinās māksliniecei raksturīgo dabas un harmonijas tēmu, ievadot viņas profesionālās doktorantūras studiju pētījumā, kas izzina senās dabas svētvietas Latvijā. Rituālās prakses, kas piedēvētas mūsu priekštečiem, nav stingri dokumentētas, un patiesībā informācijas par tām ir saglabājies visai maz. Savos jaunākajos darbos Kvēpa ar fotogrāfijas palīdzību dokumentējusi savus performatīvos mēģinājumus rast laikmetīgu izpausmes formu šodienas cilvēka garīgajai jutībai un attiecībām ar dabu. Fotogrāfijas būs skatāmas ar pašradītu diapozitīvu un projektoru palīdzību.
Savukārt izstādē Ļaunums piedošanu nelūdz Kristians Brekte sadarbībā ar bibliomānu KLPRS pievēršas destruktīvu propagandas rituālu pētniecībai, par atskaites punktu izvēloties 1942. gada 1. maiju, kad visiem zināmā dziesma Nevis slinkojot un pūstot kultūras apropriācijas rezultātā kļuva par totalitārā režīma propagandas rīku, īpaši pašas jaunākās paaudzes ideoloģiskajā apmācībā. Izstāde ne tikai kritiski vērtē pagātnes notikumus, bet arī aicina skatītāju neaizmirst par politiski militārā konflikta klātbūtni pie mūsu valsts robežām. Mēdz teikt, ka vēsture atkārtojas, iespējams, zināšanas var mūs no tā paglābt.
Izstādes būs skatāmas no 8. līdz 28. maijam katru dienu no plkst. 10.00 līdz 20.00.
Madara Kvēpa (1996) 2021. gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu, iegūstot maģistra grādu. Šobrīd turpina studijas LMA profesionālās doktorantūras programmā. Zināšanas papildinājusi studijās Milānā. Kopš 2016. gada viņa aktīvi piedalās grupu izstādēs, ņēmusi dalību arī fonda Mākslai vajag telpu projektā Skaņai vajag mākslu (2018), interpretējot Dainas Riņķes gleznu Mūsu māja, kā arī piedalījusies 2022. gada Rīgas Fotobiennāles grupas izstādē Utopijas (kuratore Auguste Petre). Līdz šim sarīkojusi arī sešas personālizstādes, tostarp izstādi Dzīslas, kas 2022. gadā norisinājās LOOK! galerijā. 2020. gadā Madara Kvēpa kļuva par SEB stipendijas glezniecībā laureāti. 2021. gadā ieguvusi balvu Nordic & Baltic Young Artist Award glezniecības kategorijā.
Kristians Brekte (1981) ir mākslinieks, scenogrāfs, kam raksturīga mediju un tehniku dažādība. 2009. gadā ieguvis maģistra grādu mākslās, absolvējot Latvijas Mākslas akadēmijas scenogrāfijas apakšnozari. Līdz šim veidojis 26 personālizstādes, kā arī piedalījies vairāk nekā 40 lokāla un starptautiska mēroga grupu izstādēs. Pēdējos gados pievērsies trokšņu un kinētiskajai mākslai, veidojot projektus kopā ar mākslinieku Modri Svilānu un kuratori Augusti Petri. Sadarbības rezultātā 2022. gada rudenī Rīgas Mākslas telpas lielajā zālē bija skatāma vērienīgā izstāde Skaņurīki. Eksperimentālā laboratorija, kuras turpinājums 2023. gada pavasarī risinājās kultūras centrā Siguldas devons. Kristians Brekte turpina savā vizuālajā valodā veidot atsauces uz gotikas un blekmetāla subkultūrām, strītārtu, reliģiju, mākslas vēsturi un popkultūru.