Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2020 norises plānotas līdz pat gada beigām Rīgā, Cēsīs un Daugavpilī, piedāvājot apmeklētājiem daudzveidīgu izstāžu, diskusiju, simpoziju un meistarklašu programmu ar vairāk nekā 60 dalībniekiem no 13 valstīm. Vairums biennāles notikumu gaidāmi septembrī un oktobrī un norisināsies izstāžu zālē Rīgas mākslas telpa, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un citviet.
Turpinot sekot attēlu kultūras attīstībai, Rīgas Fotogrāfijas biennāle šogad ir izvēlējusies pievērsties realitātes arheoloģijai. Attēls kā viens no informācijas nesējiem mūsdienās lielā mērā ir zaudējis savu dokumentāli reprezentējošo funkciju. Vienlaikus tas ir ieguvis bezgalīgu nozīmju un realitāšu radīšanas un imitēšanas brīvību.
Izstādē Transformācija x 2 abi mākslinieki – Sāna Vanga un Artors Jesuss Inkere – pēta, ko ar fotogrāfiskiem un kinematogrāfiskiem izteiksmes līdzekļiem var izstāstīt cilvēka tēls, iejūtoties, veidojot attiecības ar šķietami bezpersonisku telpu urbānā ainavā.
Sānas Vangas fotogrāfiju ciklā Hudzjalou (2008–2009) darbība noris strauju industriālu pārmaiņu skartā mikrorajonā Pekinas austrumdaļā. Tas ir izmainījies ne tikai vizuāli, bet arī daudz plašākā mērogā – pārmaiņas ietiecas dziļi sociālajos un kultūrvēstures slāņos. Tādēļ māksliniece dokumentālajā stāstā ieviesusi fiktīvus, mītiskus elementus – izmantojusi tradicionālās Pekinas operas maskas, kas ļauj fotogrāfijās fiksēt esamības daudzslāņainību, just spriedzi starp realitātes redzamo virsslāni un tās dziļākajām struktūrām.
Savukārt Artora Jesusa Inkeres radošo interešu lokā dominē tādi jautājumi kā kapitālistiskās sabiedrības radītais komfortablais dzīves stils, laikmetīgais vīrišķīgums, mentalitāte. Mākslinieks šīs tēmas risina ar vieglas ironijas devu un neslēptām atsaucēm uz Sofijas Kopolas romantisko drāmu Pazudis tulkojumā (2003). Līdzīgi kā filmas galvenais varonis, arī Artors Jesuss Inkere, izmantojot rezidences Japānā iespēju, nokļūst tipiska Rietumu tūrista Austrumos situācijā. Viņa attiecības, sevis samērošana ar Tokijas viesnīcas svešādo vidi izspēlēta kā neitrāla ikdienas ritma dokumentācija.