Uz skaidru prātu caur zināšanām, uz skaidru prātu caur kultūru, uz skaidru prātu caur veselīgu dzīvesveidu, - tā savulaik skanēja ievērojamā latviešu uzņēmēja un mecenāta Augusta Dombrovska (1845-1927) dzīves gudrības formula.
Viņa lolojums - 1904. gadā uzceltā, 1906. gadā nodedzinātā un 1913. gadā atkal no jauna atdzimusī skaistā jūgendstila pērle Ziemeļblāzma Vecmīlgrāvī, kas sākotnēji tika veidota kā Bezalkohola biedrības nams, bet vēlāk iemantoja kultūras pils statusu, gadsimta nogrieznī ir sekojusi šim moto. Laikazobs un pašvaldības nespēja atvēlēt līdzekļus remontam gan nesaudzēja pašu vērtību glabātavu. Vecmīlgrāvja Attīstības biedrības (VAB) priekšsēdētāja Inta Biezā atceras, cik drūms skats uz pili pavēries vēl burtiski pirms dažiem gadiem - bērzi uz Ziemeļblāzmas jumta kuplojuši aizvien lielāki un pats jumts bijis caurs, tādējādi bojājot pils telpas. Šodien Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Kultūras pils Ziemeļblāzma nākotnes vīzija atkal krāsojas rožaina.
Kultūras pils ar jaunām funkcijām
Jaunākās ziņas liecina, ka pamazām noslēgumam tuvojas pērnvasar uzsāktā pils ēku kompleksa, kā arī piecu hektāru plašās parka teritorijas rekonstrukcija par vairāk nekā 9,2 miljoniem latu (projekta autors un būvprojekta vadītājs - arhitekts Juris Monvīds Skalbergs; būvuzņēmums SIA Arčers) un gluži kā norāde uz pārmaiņām pils darbībā būs Steinway flīģelis, ko par 100 tūkstošiem latu plānots iepirkt Hamburgā. Tātad, sākot ar 2013. gada pavasari, kad Ziemeļblāzma atkal tiks svinīgi atklāta, šeit ne tikai atgriezīsies pilij piederīgie pilsētas amatierkolektīvi un iedzīvotāji iegūs daudzfunkcionālai lietošanai veidotu parku, bet uzplauks arī augsti profesionālas mākslas dzīve. Pils attīstības projektā iesaistītie un vietējie apkaimes patrioti cer, ka viņu aktivitātes spēs atvilināt uz Vecmīlgrāvi daudz interesentu.
Franču dārzs un strītbola grozs
"Ir sajūta, ka Latvijā un arī paši rīdzinieki maz zina par šo vietu, bet vajag tikai sākt, lai labā slava izplatās," teic Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Kultūras pils Ziemeļblāzma attīstības direktore Liene Kubiļus. Viņa stāsta, ka pašlaik ir gandrīz pabeigti parka iekārtošanas darbi, tajā skaitā atjaunots Dombrovska laika koka tējas namiņš un rotonda. Drīz tiks pabeigta arī 35 metrus augstā skatu torņa izbūve, kas ir jauns objekts un, uzkāpjot tajā, var labi redzēt arī Vecrīgu un jūru. Ikvienam apmeklētājam atvērtajā parkā būs bērnu rotaļlaukums, franču dārzs pastaigām, kā arī daudzfunkcionāls laukums, kur varēs spēlēt strītbolu, futbolu u. c. sporta spēles. Turpat izbūvētajā estrādē vasaras sezonā notiks dažādi kultūras pasākumi. Lai novērstu mēģinājumus kaut ko izrakt, nozagt vai aprakstīt, parka teritorijā tiks uzstādīta videonovērošanas sistēma, bet naktī tas būs slēgts. Gan parkā, gan ārpus tā atradīsies plaša automašīnu stāvvieta.
Drīz tiks pabeigti fasādes remontdarbi, piemeklēts atbilstošākais izgaismojums. Ēkā jau ir pieslēgta apkure, tāpēc var uzsākt iekšējās apdares darbus. Restaurācija būšot minimāla, jo ēka ir būvēta ļoti askētiska. "Vecajās fotogrāfijās redzams, ka ornamentācija bija ļoti minimāla," saka L. Kubiļus. Pils telpās atgriezīsies blakus esošajā skolā uz laiku "nometinātie" pašdarbības kolektīvi, Rīgas Centrālās bibliotēkas filiāle, kafejnīca un tradicionāli - šeit būs mājas arī Bezalkohola biedrībai, kas darbojas vēl šodien.
Svarīgi gan ciemiņi, gan vietējie
Lielajā zālē ar galerijām un balkonu var uzņemt vairāk nekā 700 skatītāju, turklāt krēsli ir izņemami, tādējādi šī telpa joprojām var lepoties ar lielākās deju zāles statusu Rīgā. Kamerzāle, kas savienota ar svinību zāli, var pulcināt ap 400 cilvēku. L. Kubiļus: "Mēs plānojam gan vietēja, gan starptautiska mēroga projektus, arī tos, kas notiks Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas gadā." Ziemeļblāzmas attīstības direktore norāda, ka šī būs vieta arī kino, teātra izrādēm un augsti profesionāliem koncertiem: "Aicināsim Vestardu Šimku, Reini Zariņu - viņi uz kura katra instrumenta nespēlē." Pils zāles tiks arī izīrētas. Nākamā gada aprīļa beigās vai maija sākumā notiks Ziemeļblāzmas svinīga atklāšana, bet tieši 1. septembrī tiks atzīmēta ēkas simtgade, par kuras pasākumiem vēl informēs.
Ziemeļblāzmas attīstītāji apzinās, ka būtiski ir ne tikai strādāt ar ciemiņu, tajā skaitā tūristu, piesaisti nosacīti "attālajai" apkaimei, bet rēķināties arī ar vietējo iedzīvotāju kontingenta vēlmēm. Kā zināms, Vecmīlgrāvī blakus latviešiem ir liels krievu tautības iedzīvotāju īpatsvars. "Integrācija ir svarīga, mēs ar to rēķināmies - pasākumu klāsts būs domāts dažāda vecuma cilvēkiem, nacionalitātēm, būs arī vienojoši pasākumi," skaidro L. Kubiļus.
Viņa atgādina, ka kādreiz mēs pazinām noplukušu, pelēku Ventspili, taču, kad pilsētu sakopa, vietējo pašapziņa tūliņ cēlās. "Ceru, ka arī vecmīlgrāviešiem būs lepnums par to, ka viņiem ir tāda pils, kādas nav nekur citur, iekopts franču dārzs, un nebūs vēlmes kaut ko demolēt un postīt."
Vecmīlgrāvī atdzimst ne vien Ziemeļblāzma. VAB sadarbībā ar Rīgas Brīvostas pārvaldi nākamgad maijā plāno pabeigt skvēra labiekārtošanu Meldru ielā - Vecmīlgrāvja kanāla malā. Apkaime kļūst pievilcīgāka, par ko prieks.
Ziemeļblāzmas tēvs - par eņģelisku labdari dēvētais mecenāts Augusts Dombrovskis
Kas slēpjas aiz vilciena pieturas Ziemeļblāzma vilciena maršrutā Rīga-Saulkrasti? Vai Augusta Dombrovska un Martas Rinkas ielas, ja nu kāds ar 24. autobusu brauc uz Vecāķiem? Šobrīd Vecmīlgrāvis sabiedrības apziņā ir vēl viena Bolderāja, Purvciems, Pļavnieki - parasts guļamrajons ar dienišķo Rimi (agrāk veikals Vētra), laimētavām un eksotisku skaņu - latviešu valodu, kas pamatā dzirdama tikai vietējā skolā un mūzikas skolā. Vai kāds Vecmīlgrāvja vārdu šodien asociē ar kultūru vai valsts vizītkarti - šaubos.
Bet ne vienmēr tā bijis. Tur, kur tagad bezkaislīgi slienas padomju standartarhitektūra - piecstāvu un deviņstāvu blokmājas -, kādreiz ir staigājuši Kārlis Barons, Jēkabs Duburs, Kārlis Skalbe, Emilis Melngailis, Zeltmatis, patiesībā nav jēgas uzskaitīt, jo uz kokrūpnieka miljonāra, mecenāta, filantropa un vijoļmeistara Augusta Dombrovska dibinātās bezalkohola biedrības Ziemeļblāzma pasākumiem sabrauca viss sava laika intelektuālais un mākslinieciskais zieds. Košs piemērs tam ir Andreja Grāpja pētījumā par Augustu Dombrovski (1845-1927) Mūžs un veikums apkopotie veltījumi Ziemeļblāzmas iesvētīšanā 1913. gadā, kur kvēlus veltījuma dzejoļus «latviešu humānistam», "tautas darbiniekam", "pirmajam latvju mecenātam" veltījuši gan Aspazija, gan Plūdons, gan Kaudzītes Reinis, gan daudzi citi ievērojami ļaudis. Anna Brigadere viņam veltījusi lugu, Dombrovskis ierakstīts arī A. Deglava romānā Rīga, Gustavs Šķilters iekalis piemineklī, nerunājot par rindu veltījumu dzejoļu.
"Kam gadās apmeklēt Vecmīlgrāvi un Ziemeļblāzmu, ar skumjām vēro, ka Augusta Dombrovska celtais tautas nams, dižākais visā Latvijā, iet bojā! Nabadzīgākie iedzīvotāji nespēj atjaunot nama jumtu un ārējo apmetumu, kas jau karalaikā un visus šos gadus stipri cietuši. Ko tas nozīmē, sapratīs katrs, kam ir kaut kāda jēga par namiem. Ziemeļblāzmas nams, lielā tautas drauga cildenais piemineklis un ziedojums tautai, pirmais apsveic katru ārzemnieku, kas pa jūras ceļu iebrauc Rīgā. Priekš kara mēs ar lepnumu vedām cittautu inteliģences pārstāvjus uz Vecmīlgrāvi rādīt viņiem Ziemeļblāzmas namu un parku. Mūsdienās diemžēl tas ir piemirsts, un tagadējā stāvoklī to būtu rādīt kauns," - tā 1933. gada 1. augustā raksta Latvis, sešus gadus pirms Kārļa Ulmaņa paraugziedojuma Ziemeļblāzmai, kam sekoja plašs sabiedrības atbalsts.
Par sākumu: 55 gadu vecumā par eņģelisku labdari dēvētais Augusts Dombrovskis ir pilnībā nodrošinājis ģimeni un pašaizliedzīgi nododas mecenātismam un sabiedriskajam labumam. Gana kā puika izcietis no dzīves ar tēvu alkoholiķi, Dombrovskis 1903. gadā Mīlgrāvja Saviesīgās biedrības pilnsapulcē ierosina pārdēvēt biedrību par Mīlgrāvja Atturības biedrību un grozīt statūtus. Bet 1904. gadā notiek Ziemeļblāzmas pirmās ēkas atklāšana. Kontrasts ir nereāls, jo tajā laikā Vecmīlgrāvis ir mazs ostas ciematiņš ar smilšu ielām un mazām strādniekiem celtām mājiņām, nereti apsmietām par suņu būdām. Cīņa pret žūpību, kas kokzāģētavas strādnieku vidē sita augstu vilni, un aicinājums brandvīna vietā patērēt latvisko medus dzērienu, bērzu un augļu sulas, bija formālais iemesls. A. Dombrovska nodomi bija daudz tālejošāki. Viņš velta lielu uzmanību tautas izglītībai. XX gadsimta sākumā viņš Vecmīlgrāvī aizsāk veidot izglītotu, augstas kultūras sabiedrību. 1908. gadā pirmos māksliniekus uzņem A. Dombrovska (idejas līdzautors Krišjānis Barons) Burtnieku nams - ciltstēvs mūsdienu radošajiem, jaunrades namiem. Krišjānis Barons un Dārta bija nama saimnieki - iekopa dārziņu, kārtoja mājas grāmatas, saņēma un pavadīja iemītniekus. Kopš 1991. gada Burtnieku nams kļūst par Rīgas 2. mūzikas skolas mītnes vietu.
A. Dombrovskis lielu akcentu lika uz izglītību, ticot - ja būs ielikti kārtīgi pamati, izaugs arī kārtīgs cilvēks. Filantrops uzskatāms arī par vienu no pirmajiem bērnudārza un tā ēkas radītājiem Latvijā, kurš par saviem līdzekļiem 1900. gadā uzbūvēja Vecmīlgrāvī bērnudārzu - pirmsskolu jeb tautā vienkārši sauktu par Zaļo skolu. Agrāk bija tikai patversmes. Šeit pašaizliedzīgi un progresīvi (viņas idejas novērtē pat šodienas pedagogi) darbojās Marta Rinka, kura pēc A. Dombrovska nāves 1927. gadā pārņēma arī Ziemeļblāzmas vadību, īpaši enerģiju un izdomu veltot Vecmīlgrāvja leģendārajiem Bērnu svētkiem. Šī tradīcija, tiesa, attiecīgā padomju estētikā, priecēja mazuļus vēl 70. gados. Uz tiem brauca no visas Rīgas. M. Rinkas darbības būtību izsaka fakts, ka viņa visu mūžu sevi dēvēja nevis par bērnu audzinātāju, bet bērnu dārznieci.
A. Dombrovskis ir apglabāts Ziemeļblāzmas parkā paša izvēlētā vietā, līdzās paša stādītajiem kokiem.