"2016. gadā tika veikts Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centra pētījums Projekta Latvijas skolas soma ieviešana izglītības iestādēs, lai saprastu, kāda ir esošā situācija, un atklājās, ka lielākie ierobežojumi tam, lai bērni un jaunieši varētu baudīt kultūras norises, pārsvarā bija finansiāla rakstura apstākļi," atgādināja programmas Latvijas skolas soma vadītāja Aija Tūna. Pēc tam šī sen lolotā ideja tika iedzīvināta ar vairākiem pilotprojektiem, līdz 2018. gada septembrī sāka darboties pilnā apjomā, nodrošinot kultūras norišu pieredzēšanu klātienē. Covid-19 pandēmijas laikā tā tika papildināta arī ar dažādām tiešsaistes un digitālajām norisēm.
Kopības sajūta
Šajā programmā ir iekļautas visas izglītības iestādes, kurās skolēni apgūst pamata un vidējās vispārējās un profesionālās izglītības programmas. "Kultūras norise ir tāda pati skolas mācību procesa sastāvdaļa kā matemātikas, literatūras vai kāda cita stunda," akcentēja Aija Tūna. Viņa piebilda, ka jau no paša sākuma programma Latvijas skolas soma ir tikusi veidota kā iekļaujoša, sociālās atstumtības riskus un diskrimināciju mazinoša aktivitāte, kas rada jauniešos kopības un piederības sajūtu.
Vēl viena īpaša iezīme ir tā, ka šajā programmā kultūra un izglītība strādā roku rokā un šīs tik svarīgās jomas pa šo laiku ir satuvinājušās. "Mācību procesā kultūras norises ir ļoti labs pamats kritiskās un radošās domāšanas attīstībai un saturiski piepildīts sākuma punkts sarunām par personīgi nozīmīgiem un sociāli aktuāliem jautājumiem," norādīja programmas vadītāja. Viņa vērsa uzmanību uz to, ka Covid-19 pandēmijas laikā ir radušies dažādi jauni piedāvājumi, piemēram, iespēja ielūkoties dažādu kultūras norišu tapšanas aizkulisēs, un veidojušās ciešākas saiknes ar ģimenēm.