"Liepāja kā Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027. gadā ir lieliska iespēja nest Latvijas vārdu starptautiskā mērogā. Turklāt tā parāda ne vien mūsu kultūru, bet sniedz nozīmīgus sociālus un ekonomiskus ieguvumus valstij kopumā. Tā ir attīstības iespēja arī izglītībai, nodarbinātībai, emocionālajai labklājībai, vides aizsardzībai, tūrismam, tirdzniecībai un transportam. Tā stiprina sabiedrības pašapziņu, vērtības un piederības sajūtu," atklājot sēdi uzsvēra padomes priekšsēdētāja, kultūras ministre Agnese Logina.
“Kā vienmēr esmu uzsvēris, Liepāja 2027 nav tikai lokāls vai reģionāls projekts, bet nacionāla līmeņa iespēja stiprināt kultūras sektoru, valsts tēlu un ietekmi uz ekonomiku, attīstīt infrastruktūru, uzlabot savstarpējo sadarbību nacionālā un starptautiskā līmenī. Šodienas pārraudzības padomes sēde parādīja, ka tā nav vien mana, bet arī visu padomē iesaistīto pušu pārliecība, kas ļauj mums virzīties uz nospraustajiem mērķiem kā vienotai komandai,” atzina Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš.
Sēdē apstiprināts padomes nolikums, kurā definētas padomes funkcijas un uzdevumi. Galvenie padomes uzdevumi ir: pārraudzīt projekta saturu un finanšu izlietojumu, un sasniegtos rezultātus, pārraudzīt piešķirtā valsts budžeta līdzfinansējuma izlietojumu, sniegt ieteikumus par dažādiem projekta sagatavošanas un īstenošanas jautājumiem, nodrošināt informatīvo saikni starp Liepājas valstspilsētas pašvaldību, Dienvidkurzemes novada pašvaldību, Kuldīgas novada pašvaldību, Ministru kabinetu, valsts institūcijām, citām pašvaldībām, uzņēmējiem un nevalstiskajām organizācijām ar Projektu saistītajos jautājumos.
Padomei noteikts tikties uz sēdi ne retāk kā divas reizes gadā un reizi gadā iesniegt Valsts prezidentam ziņojumu par sasniegto projekta plānošanas un ieviešanas pārraudzībā. Padomes lēmumiem ir ieteikuma raksturs.
Padomes priekšsēdētāja ir kultūras ministre, padomes sastāvā ir: finanšu ministrs, ekonomikas ministrs, ārlietu ministre, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre, satiksmes ministrs, Valsts prezidenta padomnieks komunikācijas jautājumos, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors, Kurzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītājs, Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs, Dienvidkurzemes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs, Kuldīgas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs, biedrības Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS direktors.
KM pārstāvji sēdē informēja, ka Tiesību aktu projektu portālā starpinstitūciju saskaņošanai iesniegts informatīvais ziņojums Par valsts līdzfinansējumu Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027projekta īstenošanai. Pēc saskaņojumu saņemšanas ziņojumu paredzēts izskatīt Ministru kabineta sēdē un apstiprināt turpmākajos trīs gados nepieciešamo valsts budžeta līdzfinansējuma apmēru projekta pilnvērtīgai realizācijai.
Savukārt Nodibinājums Liepāja 2027 sēdē informēja padomes locekļus par 2024.gadam piešķirtā finansējuma ieguldījumu, kā arī plāniem tā apguvei līdz gada beigām. Kā jau KM iepriekš ziņojusi, programmas Liepāja – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027 īstenošanas sagatavošanai 2024. gadā piešķirti valsts budžeta līdzekļi 490 000 eiro apmērā, par ko KM noslēgusi līgumu ar Liepājas Kultūras pārvaldi.
Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukumu piešķir ik gadu kopš 1985. gada. Tā mērķis ir sniegt eiropiešiem iespēju uzzināt vairāk par citu Eiropas valstu kultūru, saredzēt kopīgo vēsturi un vērtības, izjust piederību Eiropas kopienai, attīstīt Eiropas kultūras sakarus un partnerības, kā arī izcelt kultūras nozīmi pilsētu attīstībā. Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukumu ikgadēji piešķir ne vairāk kā vienai pilsētai katrā no divām Eiropas Savienības dalībvalstīm. 2027. gadā Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu ieguvušas divas dalībvalstīs – Latvija (Liepāja) un Portugāle (Evora).