Ilgus gadus mācījis japāņu valodu Latvijas Universitātē, bijis nozīmīgs starpnieks Liepājas un Japānas arodbiedrību un Rīgas un Kobes kontaktos. Tulkojis daiļlliteratūru gan no japāņu, gan ķīniešu valodas, sarakstījis vairāk nekā 70 pētniecisku rakstu. Daudzu priekšstatu par Japānu veidojusi viņa enciklopēdiskā monogrāfija Japāna krustām šķērsām (Valters un Rapa, 2003), kurā saistošā stāstījumā sniegts vispusīgs izziņas materiāls par Japānas vēsturi, ģeogrāfiju, kultūru, sadzīvi, izglītību, sportu, tautsaimniecību un dažādām mūsdienu dzīves jomām. Katajs no japāņu valodas iztulkojis 12 grāmatas, tajā skaitā populāros Haruki Murakami romānus, no ķīniešu valodas – trīs.
Dzīvojis zem desmit valstu karogiem, Katajs dzīvi vienmēr uzlūkojis ar humoru. "Ja nebūtu humora, pasaule būtu ļoti bēdīga vieta," tā Edgars Katajs teica intervijā Dienai.
Edgara Kataja tēvs, valcēnieks Kārlis Krišjāņa dēls Kattai 1904. gada Japānas izraisītā kara ar Krieviju rezultātā ticis iesaukts cariskās armijas karadienestā. Viņš nosūtīts uz Tālajiem Austrumiem, kur apmācīts par lokomotīves mašīnistu. Pēc kara, 1913. gadā, tēvs salaulājies ar Alīdu Meļķis Valkas baznīcā un, Mandžūrijas kalnu vai darba iespēju vilināts, devies atpakaļ strādāt Mandžūrijas dzelzceļā. 1923. gada 3. februārī nelielā dzelzceļa ciematā Buhedu piedzimst Edgars Katajs. Tur viņš nodzīvo raibu dzīvi, kuras lappusēs ierakstāma arī studēšana Mandžu impērijas Ziemeļmandžūrijas Universitātes Ekonomikas fakultātē un darbs valsts bankā. 1955. gadā Edgars Katajs dodas uz Rīgu.
Neilgi pēc Latvijas neatkarības atgūšanas tika izveidota Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes (toreiz Moderno valodu fakultāte) Āzijas studiju nodaļa, kuras darbā Katajs aktīvi iesaistījās. Ilgus gadus tulkotājs nostrādāja Baltijas centrālajā bibliotēkā Vāgnera ielā, paralēli savas zināšanas nododams nākamajām paaudzēm.