Medības (rež. Andis Mizišs, Ego Media, 80')
Nevajadzīgie ļaudis (rež. Māris Martinsons, KrukFilm, 95')
Mazie laupītāji (rež. Armands Zvirbulis, F.O.R.M.A., 80')
Klusums (rež. Laila Pakalniņa, Kompānija Hargla, 14')
Apsēstība (rež. Ivars Tontegode, Latvijas Kultūras akadēmija / Lokomotīve)
***
Kritiķi vērtē
Medības (rež. Andis Mizišs, Ego Media, 80')
***
Filma izmanto to pašu daudzvaroņu shēmu, ar ko pašlaik rotājas daudzi.
Tomēr tas ir mēģinājums stāstīt ar humoru, kas nav balstīts situācijās,
bet kopējā noskaņā un stilā. Spilgts mākslinieka darbs. Stāsta
dramaturģiskā attīstība buksējas un mētājas, līdz brīžiem kļūst
latviski rēna un pārstāj kaut kur vest. Tomēr galus izdodas sasiet,
kaut gan filma sākas daudzsološāk nekā beidzas. Aktieriskā spēles
maniere latviešu aktieriem savstarpēji tik atšķirīga, ka rada ļoti
pretrunīgu iespaidu.
Nevajadzīgie ļaudis (rež. Māris Martinsons, KrukFilm, 95')
****
Visos komponentos visviendabīgākā filma. Scenārijā veikli savītas
vairāku varoņu paralēlās likteņa peripetijas. Labs ritms. Operators
Gints Bērziņš ar kustīgo kameru ir tikpat pārliecinošs kā ar statisko.
Laba mūzika un izlīdzsvarots aktieru ansamblis. Tomēr filma šķiet pārāk
izkalkulēta un apzināti veidota pēc pasaulē modernām dramaturģiskām
shēmām, kas bija modē pirms dažiem gadiem, — 21 grams, Bābele (abas —
Injaritu), Mamuts (Mudisons). Eksistenciāli smagnēja un pretencioza.
Mazie laupītāji (rež. Armands Zvirbulis, F.O.R.M.A., 80')
***
Iepriecina mēģinājums veidot žanra filmu bērniem. Filma, kas trāpa
desmitniekā ar tēmu, tomēr idealizētie konflikti ne visur pārliecina.
Ja tas ir piecgadīga bērna (Robja) viedoklis par situāciju un tās
risinājumu, tad pietrūkst konsekvences kameras darbā, mizanscēnās.
Filma, kas demonstrē, ka režisors prot amatu, bet viņam pietrūkst
ambīciju būt filmas autoram; tas ir labi uzrakstīts diktāts. Nepelnīti
nenovērtēts komiskais tandēms Žagars & Skrastiņš.
Klusums (rež. Laila Pakalniņa, Kompānija Hargla, 14')
***
Šīs filmas izcilais sākums droši vien kļūs par hrestomātisku citātu
Pakalniņas daiļradē. Mazliet sirreālo toņkārtu, kas izceļ Pakalniņas
cikla Elementi īsfilmas, režisore diemžēl gandrīz pazaudē filmas gaitā.
Aktieriem visās Pakalniņas filmās ir tāda kā funkcionāla loma — būt par
perfekta kadra kompozīcijas daļu. Ne vairāk, bet arī ne mazāk.
Estētiski nevainojama filma.
Apsēstība (rež. Ivars Tontegode, Latvijas Kultūras akadēmija / Lokomotīve)
***
Kaut kas no agrīnā Miloša Formana latviskā versijā. Viegls, mazliet
sarkastisks humors, prieks par tipāžiem un spēja tos izcelt.
Atraisītība jauno aktieru — trīs draugu — kompānijā. Diezgan stīvi
savienots Daces Eversas dramatisms ar filmas kopējo vieglo noskaņu.
Filma it kā apstājas galvenā varoņa garajā pašatklāsmes monologā, kaut
gan tam vajadzēja kļūt par kulmināciju. Tomēr filma vieš cerības, ka
latviešu kino mainās un talanti — briest!
----
Inga Pērkone
Medības (rež. Andis Mizišs, Ego Media, 80')
****
Filma — nepabeigta mozaīka, kurā ar garšu veidota vide, savdabīgi
tipāži un interesantas situācijas, — tomēr nerada pārliecinošu
veselumu. Varam, protams, uzskatīt, ka filmas irdenums ir dzīves
irdenuma tiešs atspulgs, tomēr mākslas jēga zināmā mērā ir tieši
sintēzē un vispārinājumā. Atmiņā paliek vilciens ar grūtniecēm,
Nekurnekadzemes restorāns, dažas kopošanās ainiņas. Un… policists, kurš
Rolanda Zagorska pārsteidzoši iespaidīgajā tēlojumā nes sev līdzi
patiesas drāmas iezīmes.
Nevajadzīgie ļaudis (rež. Māris Martinsons, KrukFilm, 95')
***
Pieteikta kā intelektuāls rēbuss, filma izvēršas sirdi plosošā
melodrāmā, kur bez mazākās ironijas rādītās nebeidzamās liktenīgās
sakritības pakāpeniski sāk šķebināt. Tomēr Baltijā, kur vairākums
cilvēku sevi uzskata par nepārvaramu apstākļu upuriem, tātad dzīvo
dzīvi kā melodrāmu, filmai varētu būt terapeitiska iedarbība.
Mazie laupītāji (rež. Armands Zvirbulis, F.O.R.M.A., 80')
***
Sirsnīga, taču visai sterila filma, kur ārējais lakojums un attiecību
shematisms laupa notikumiem asumu. No pilsētas standartizētā mājokļa
ģimene pārceļas uz idilliskām lauku mājām, kur bērnus gaida mīloši
vecvecāki. Nekāda izmisuma nav, tāpēc arī tālākie notikumi nešķiet
loģiski. Taču filmā ir daudz asprātīgu situāciju, arī uzmundrinošs
vēstījums — nevis ļauties liktenim, bet to grozīt!
Klusums (rež. Laila Pakalniņa, Kompānija Hargla, 14')
*****
Lailas Pakalniņas modernās impresijas cikla Elementi filmās (Ūdens,
Uguns, Akmeņi, Klusums) pakāpeniski veido arvien stingrāku vēstījumu
par to, kā sieviete Marija, kurai vienmēr ir problēmas ar (ūdens)
krāniem, saduras ar dažādām totalitārisma izpausmēm. Šoreiz — muzejs kā
biedējošas skaistuma, skaņas un kustības kapenes. Režisores konsekventā
atteikšanās no stāsta nepārprotamības, iemīļotais kameras kā no ķermeņa
važām atbrīvotas acs slīdējums, arī arvien ironiskākais pasaules
lūkojums dod interpretācijas brīvību auditorijai, tā cīnoties pret
unificētu pasauli.
Apsēstība (rež. Ivars Tontegode, Latvijas Kultūras akadēmija / Lokomotīve)
*****
Filmas estētika un tēlu sistēma ir novatoriska Latvijas inscenēto filmu
kontekstā (atsaucot atmiņā Jura Poškus Bet stunda nāk varoņus).
Tontegode par dzimumu emancipācijas upuriem uzskata vīriešus, kuri no
sieviešu — valdonīgu māšu un seksuāli aktīvu priekšnieču — diktatūras
spiesti bēgt globālajā tīmeklī un militārā poligona teritorijā lasītu
sēņu izraisītās vīzijās. Koka ķieģeļu sienas redzējums ir šedevrs tāpat
kā Andreja Možeiko tēlotais "gandrīz svētais" Pēteris. Latvijas teātra
skolai raksturīgā psiholoģiskā aktierspēle miksēta ar spilgtu ārēju
priekšnesumu, tā radot mūsdienu kino reti sastopamu traģikomisku
varoni.
----
Astra Zoldnere
Medības (rež. Andis Mizišs, Ego Media, 80')
****
Lai arī scenārijā atrodami vairāki caurumi, pozitīvi pārsteidza, ka
filma no komēdijas/farsa pamazām pārtop drāmā. Iespaidīgs mākslinieka
darbs, pirmklasīga mūzika. Blakus ierasti burvīgajiem aktieriem Gunai
Zariņai un Andrim Keišam izceļas lieliskās Indra Burkovska un Jana
Sekste — visu cieņu!
Nevajadzīgie ļaudis (rež. Māris Martinsons, KrukFilm, 95')
***
Kāda autoavārija savij vairāku cilvēku likteņus. Stāsts izstāstīts
skaidri, minorīgās un spirituālās noskaņās, tomēr var kaitināt
melodramatisma elementi, kuri īpaši paspilgtinās mātes un dēla
attiecībās. Filmu glābj stilistiski ieturētā krāsu gamma un Ginta
Bērziņa operatora darbs. Brīdinājums — kamera nepārtraukti šūpojas; ja
filmu skatās uz lielā ekrāna, var sākt reibt galva!
Mazie laupītāji (rež. Armands Zvirbulis, F.O.R.M.A., 80')
****
Gaumīga un asprātīga bērnu filma par "slikto banku" krīzes laikā.
Lielisks operatora un mākslinieka darbs. Varētu kritizēt stāsta
paredzamību un aktieru teatrālās intonācijas, tomēr filma savā žanrā
strādā teicami un visiem ir jautri!
Klusums (rež. Laila Pakalniņa, Kompānija Hargla, 14')
****
Izsmalcināta spēle ar attēliem un skaņu. Kā jau ierasts, Laila
Pakalniņa skatītājiem piedāvā intelektuālu, nevis emocionālu baudījumu.
Filma, kurā Guna Zariņa klīst pa muzeja telpām, piestāvētu kādai
elitārai izstāžu zālei.
Apsēstība (rež. Ivars Tontegode, Latvijas Kultūras akadēmija / Lokomotīve)
****
Asprātīgs stāsts, kā pareizais memmesdēliņš, bēgot no lietišķās
sievietes — kuces —, kopā ar kolēģiem saēdas halucinogēnās sēnes.
Eksperimentālais kadrējums, montāža, skaņas un video efekti palīdz
skatītājam sajusties, it kā pats būtu sēnes ieēdis. Spilgto tripu
mazliet pablāvo filmas pirmā daļa, kurā traucē pārlieku garie kadri un
vizuālā nesakārtotība. Rodas iespaids, ka filma vēl nav pabeigta.