Guntis Ērglis-Lācis arī norādīja, ka par ministrijas piedāvājumu diskutēts arī KM Pasākumu rīkotāju un pasākumu producentu padomē un patlaban šķietot, ka šāds rosinājums ir atbalstāms.
"Nodokļu maksāšana no apgrozījuma būtu viegli administrējama un to veiktu maksātājs. Tā būtu skaidra un pārskatāma sistēma," uzsvēra Ērglis-Lācis.
Runājot par citiem ministrijas piedāvājumiem, LaPPA valdes loceklis pavēstīja, ka bijušas arī idejas par darījuma kontu, ko autoratlīdzību saņēmēji varētu veidot un maksāt nodokļus no šī konta. Tomēr, kā uzsvēra Ērglis-Lācis, tam īsti nav gatavas nedz bankas, nedz arī Finanšu ministrija.
"Šķiet, ka Finanšu ministrija vēlas ievērojami palielināt nodokļu slogu. Tomēr KM piedāvājums ar nozares pārstāvjiem ir izrunāts un atzīts par saprotamu un pieņemamu veidu, kā maksāt nodokļus no autoratlīdzībām," norādīja LaPPA valdes loceklis.
Jau ziņots, ka KM rosina par autoratlīdzībām maksāt nodokļus no apgrozījuma, nevis fiksētu ikmēneša maksu. Kā informēja ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale, KM ir izstrādājusi priekšlikumu autoratlīdzību nodokļu maksāšanas režīma maiņai un saskaņojusi to ar nozari, kas vēlas lielāku sociālo nodrošinājumu, kāds līdz šim tas ir bijis autoratlīdzību saņēmējiem - iemaksas sociālajam nodrošinājumam ir jāveic, vienlaikus saglabājot vienkāršu, ērtu un taisnīgu nodokļu maksāšanas kārtību.
KM pārstāve norādīja, ka ministrija sarunās ar FM un Labklājības ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvjiem priekšlikumu ir izklāstījusi un patlaban tiek gaidīta atgriezeniskā saite no minētajām institūcijām.
Kā ziņots, valdība, iepriekš lemjot par nodokļu izmaiņām no 2021. gada, tomēr vēl nevērtēja iespējamo atteikšanos no autoratlīdzībām.
FM ziņojumā par piedāvātajām izmaiņām nodokļos paredzēts, ka no 2021. gada vairs nebūs speciālais režīms autoratlīdzībām. Pēc FM sniegtās informācijas 2019. gadā 39 006 personas bija reģistrētas kā autoratlīdzību saņēmēji.
Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) iepriekš informēja, ka attiecībā uz autoratlīdzībām plānots piedāvāt jaunu risinājumu, par kuru plānots informēt vēlāk. Viņš skaidroja, ka autoratlīdzību sistēmu nav plānots likvidēt, bet gan sakārtot. Kā piemēru viņš minēja tā dēvētās pasīvās autoratlīdzības, kas tiek izmaksātas par mūzikas atskaņošanu, grāmatu izdevējdarbību. Reirs piebilda, ka tiks izstrādāts detalizēts izmaiņu piedāvājums.
Nacionālā kultūras padome iepriekš pauda autoratlīdzību likvidēšanu no 2021. gada vērtēja kā sasteigtu lēmumu. Arī Kultūras ministrijas Mediju politikas konsultatīvās padome pauda iebildumus pret iecerēto lēmumu. Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze iepriekš paziņoja, ka, ja likvidēs autortiesību nodokļu režīmu, no nākamā gada tiks iznīcināta latviešu literatūra.