Pēc viņa teiktā, joprojām turpinās sarunas ar Kultūras ministriju (KM) un, līdz ko būs panākta savstarpējā vienošanās par valsts atbalsta lielumu, arī pašvaldība varēs lemt par nepieciešamā papildu finansējuma piešķiršanu Liepājas teātrim. Tikmēr teātris plāno jauno sezonu.
Deksnis pauda, ka iesaistītās puses turpina racionālu dialogu, lai rastu visiem atbilstošu risinājumu.
"Liepājas teātris ir neatņemama Liepājas vērtība, kas rada nenovērtējamu pienesumu visai Latvijas kultūras telpai, tādēļ ir īpaši svarīgi rast ilgtermiņa risinājumu un lēmumus pieņemt izsvērti un pārdomāti," uzsvēra vicemērs.
Iepriekš Liepājas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis (LRA) intervijā Rietumu Radio sacīja, ka šodien Liepājas dome lems par finansējuma piešķiršanu Liepājas teātrim Covid-19 izraisītās krīzes seku likvidēšanai. Viņš uzsvēra, ka pašvaldībā "nevienā brīdī" neesot pieļauta situācija, ka Liepājas teātris varētu nebūt. Jautājums bijis tikai par to, lai valsts skatās uz visiem Latvijas teātriem līdzīgi, un, ja palīdz vienam teātrim, jāpalīdz arī otram.
Kā ziņots, iepriekš notikušajās sarunās, kurās piedalījās kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL), Vilnītis, KM valsts sekretāre Dace Vilsone un Liepājas teātra direktors Herberts Laukšteins, panākta vienošanās, ka Liepājas teātrim, finansējums varētu tikt gūts gan no Liepājas pašvaldības, gan Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF).
"Rezultāts nav tāds, lai es teiktu, ka mēs esam par 100% sasnieguši to, ko vēlējāmies, taču smagākais jautājums, ka visiem astoņiem Latvijas profesionālajiem teātriem jābūt uz vieniem nosacījumiem, sāk risināties," sacīja Vilnītis.
Viņš arī atklāja, ka kultūras ministram Puntulim "ļoti rūp kultūras attīstība reģionos, taču ir ļoti svarīgi, kā to redz ierēdniecība".
"KM ir politiskā nostādne, un tas ir ministrs, un šeit ir redzama pretimnākšana un vēlēšanās risināt, bet tad ir tehniskā daļa, kas jāņem vērā un kas visbiežāk ir stiprākā," sacīja Vilnītis, norādot uz KM valsts sekretāri Daci Vilsoni, kura it kā norādot uz likumā ierakstītajiem "spēles nosacījumiem", tomēr realitātē esot vērojama ļoti atšķirīga pieeja.
"Finanšu ministrijā redzējām sarakstu par valsts atbalstu profesionālajiem teātriem un mūzikas kolektīviem, un te bija interesanti redzēt, ka, piemēram, Liepājas Simfoniskajam orķestrim kompensēti 18 000 eiro, kamēr divi Rīgas teātri saņēmuši ap vienu miljonu eiro," sacīja Vilnītis.
Politiķis arī norādīja uz to, ka, viņaprāt, Valmieras un Daugavpils teātri saņēmuši relatīvi mazu kompensāciju, salīdzinot ar Rīgas teātriem.
"Skaidrs, ka visu nosaka attiecības," secinājis Vilnītis.
Vaicāts, vai viņam radies iespaids, ka valsts budžeta nauda tiek izmantota, balstoties uz savstarpējām attiecībām, Liepājas domes priekšsēdētājs atbildēja: "Negribētos tā domāt, bet no malas tā izskatās."
Sarunās ar KM Liepājas domei un teātrim atkārtoti norādīts, ka valsts tiešā veidā pašvaldībai piederošajam teātrim palīdzēt nevar, taču pastarpināti finansējumu varētu gūt ar VKKF projektu konkursu starpniecību, sacīja Vilnītis, piebilstot, ka Liepājas teātris varētu virzīt astoņus projektus, kur katram no šiem projektiem maksimālais iespējamais finansējums būtu līdz 30 000 eiro.
"Tas noteikti palīdzētu, taču uzreiz jāsaprot, ka arī šeit ir komisija, kas vērtēs," sacīja Vilnītis.
Projektu vērtēšana notiks septembrī, līdz ar to rudenī finansējums jau būtu pieejams.