“Neparastais atradums uzskatāmi apliecina Sv. Pētera baznīcas interjera savulaik iespējamo krāšņumu. Tas nav bijis askētisks un pelēks, bet gan veidots spilgtos, drosmīgos krāsu toņos,” par ķieģeļa fragmentu stāsta restaurators Juris Pavlovs.
Mūra fragmentu, kas atrasts aptuveni 1,5 metru dziļumā, senie amatnieki izmantojuši torņa pamatu izbūvē kā otrreizēju celtniecības materiālu.
To, ka pazemē atrastais velves ķieģeļa fragments ar saglabājušos polihromo krāsojumu ir vērtīgs atradums, apliecina arī Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. Tā izsaka pateicību restauratoriem un arheologiem par rūpīgo pieeju un savlaicīgu ziņošanu par atradumu. Ņemot vērā, ka Sv. Pētera baznīca ir vairākkārt cietusi ugunsgrēkos un pārbūvēta, katrs interjera apdares fragments sniedz vērtīgas liecības par celtnes vēsturisko izskatu, uzsver iestādes eksperti.
Atradums nākotnē būtu vērtīgs eksponāts Svētā Pētera baznīcas muzejā. Pārvalde cer, ka arī turpmāk izpētes laikā tiks apkopotas un analizētas vēsturiskās liecības, kas palīdzēs izzināt baznīcas vēsturisko stāstu. No zemes izceltie atradumi šobrīd atrodas restauratoru uzraudzībā.
Kā pastāstīja restaurators Juris Pavlovs, šobrīd baznīcas ģeotehniskās izpētes noslēguma posmā tiek veikts pamatu skatrakums gan tās iekšpusē, gan ārpusē, lai projektētāji gūtu skaidru priekšstatu par pamatu stāvokli, kas ir būtiski atjaunošanas darbu plānošanai.
Baznīcas darbu pamatu izpēte neietekmē, tā ir pilnībā atvērta apmeklētājiem. Pēc pamatu izpētes maijā plānots turpināt baznīcas fasādes atjaunošanas darbus.
Baznīcas jaunais īpašnieks, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas un Vācu Svētā Pētera draudzes nodibinājums, ir iecerējis vērienīgu baznīcas atjaunošanu, kam Vācijas parlaments atvēlējis vairāk nekā 33 miljonus eiro. Līdztekus reliģiskajai darbībai plānota jaunu telpu izveide izstāžu, koncertu, konferenču rīkošanai, tiks atjaunots baznīcas tornis un ērģeles, taču projekta tālākai virzībai jārisina zemes piederības jautājums.
Atjaunošanas darbi Sv. Pētera baznīcā arī turpmāk notiks pakāpeniski, baznīcu saglabājot atvērtu apmeklētājiem. Lielie pārveides darbi varētu tikt uzsākti nākamgad, jo projektēšana un dokumentu saskaņošana prasīs laiku.
Svētā Pētera baznīca ir augstākā Rīgas baznīca, ievērojams gotikas stila 13. gs. valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, Reformācijas kustības šūpulis ne tikai Latvijā, bet visā Livonijā. Līdz 2022. gadam baznīcu apsaimniekoja Rīgas dome. 2022. gada martā Saeima pieņēma īpašu “Rīgas Svētā Pētera baznīcas likumu”, baznīcu nododot vēsturiskajam īpašniekam - Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas un Vācu Svētā Pētera draudzes nodibinājumam.