Rīgas biržā apskatāma Krakovas Ziemassvētku silīšu izstāde

Līdz nākamā gada 6.janvārim mākslas muzeja Rīgas birža Boses zālē (Doma laukumā 6, Vecrīgā) būs skatāma Krakovas Ziemassvētku silīšu izstāde no Jagas Berezovskas-Kernbahas un Manfreda Kernbaha privātās kolekcijas, portālu Diena.lv informē Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pārstāvji.

Ziemassvētku silītes tradīcija nāk no Betlēmes silītes kulta, ko piekopa pirmie kristieši. 13.gadsimta sākumā Eiropā izplatījās tradīcija figurāli inscenēt ar Kristus piedzimšanu saistītus notikumus. Uz Poliju šo tradīciju atveda franciskāņi, un Jēzus bērniņa piedzimšanas ainiņu izrādīšana baznīcās Ziemassvētku laikā kļuva ļoti populāra. Ar laiku šajās universālajās izrādēs sāka ieviest arī tipiski poliskus akcentus, bieži vien ar patriotisku pieskaņu. Sākot ar 17.gadsimtu šāda paraža parādījās arī ļaužu mājās. Visizplatītākais bija Betlēmes silītes modelis maza stallīša veidolā ar apgleznotām koka figūriņām, kas attēloja Svēto ģimeni, ganiņus, Trīs ķēniņus, eņģeļus, velnu, nāvi, dažādus dzīvnieciņus, kā arī laicīgos tēlus, kas pārstāvēja konkrētu vēsturiski politisku laika periodu.

Otrs un vienīgais sava veida silītes modelis pasaulē ir Krakovas silīte. Tā radusies 19.gadsimta otrajā pusē Krakovā - pilsētā, kur tautas tradīcijas un paražas bija un joprojām ir īpaši koptas. Krakovā silīšu modeļu veidošanas tradīcija ir saglabājusies līdz pat mūsdienām. Ziemassvētku silītes ir veidojuši un arī šodien veido Krakovas priekšpilsētu amatnieki, mūrnieki, kurpnieki, galdnieki, namdari. Tika darinātas divu izmēru silītes: mazas, pārdošanai domātas, ar nekustīgām figūriņām un lielas, pārvietojamas silītes, ar leļļu teātra izrādēm paredzētām mazām skatuvēm, kuras Ziemassvētku dziedājumu izpildītāju grupas pārvietoja no mājas uz māju. Šāda tipa silītes ir unikālas, un tādas bija tikai Krakovā.

Mākslas muzejā Rīgas birža demonstrētās silītes ir daļa no poļu tautas un amatieru lietišķās mākslas kolekcijas, kas tiek veidota kopš 20.gadsimta 60.gadu vidus. No paša sākuma oriģinālie darbi poļu modernajā mājā ir atraduši savu vietu sākot ar bēniņiem un beidzot ar pagrabiem, uz sienām, grāmatu plauktiem, trepēm un jebkurā citā, pat uz brīdi brīvajā vietā. No gada uz gadu šo darbu skaits pieaug. Tā radusies pavisam īpaša, etnogrāfiska un jau vēsturiska kolekcija, jo daži no tās eksponātu autoriem jau ir aizsaulē.

Izstādē redzamo modeļu veidotāji ir lauku un mazpilsētu iedzīvotāji, zemnieki, mežsargi, mājsaimnieces. Viņu daiļrade sakņojas nepieciešamībā dalīties ar saviem estētiskiem iespaidiem un emocijām, prieka izjūtām, bet dažreiz arī skumjām un bēdām. Šī ir sapņu māksla, māksla tikpat vienkārša kā viņi paši, māksla tīra un brīva no mākslas skolās mācību ceļā iegūtajām ietekmēm.

Izstādes kuratore ir poļu kolekcionāre Jaga Berezovska-Kernbaha. Izstādes ieceri un realizāciju atbalstījusi Jadviga Katažina Novakovska, Polijas Republikas vēstnieka Latvijā dzīvesbiedre.