Rakstniecības un mūzikas muzeja Mārketinga nodaļas vadītāja Aija Lūse aģentūrai LETA stāstīja, ka ugunsgrēka dzēšanas darbos visvairāk cietusi biroja tehnika un 20 000 fotonegatīvi, kuru atjaunošanai tad arī būs nepieciešams visvairāk līdzekļu.
No ūdens cieta gan datortehnika, gan arī plaukti un galdi, kas bija nesen jauni iegādāti. Savukārt cietušie fotonegatīvi patlaban tiek glabāti saldētavās. Lai atjaunotu no ūdens cietušos fotonegatīvus, muzejam būs nepieciešams iegādāties pašam savu saldētavu.
Lūse minēja, ka zaudējumos ierēķināta arī atlīdzība muzeja darbiniekiem, kuri strādāja virsstundas, lai glābtu muzeja krājumu.
Savukārt LNVM direktors Arnis Radiņš skaidroja, ka muzeja zaudējumi joprojām tiek aprēķināti, taču provizoriski tie varētu būt vairāk nekā 40 000 latu.
Vērtīgākās muzeja lietas no Rīgas pils telpām ir iznestas, taču muzeja darbinieki telpās joprojām cīnās ar ugunsgrēka dzēšanas radītajiem postījumiem, proti, tiek izjauktas vitrīnas, lai cīnītos ar pelējumu, kā arī tiek vēdinātas telpas un vietām pat tiek demontēta grīda.
LNVM apmeklētājiem joprojām ir slēgts. Kā skaidroja Radiņš, tiklīdz būs saņemts eksperta slēdziens, tā arī būs lielāka skaidrība, kas tālāk notiks ar muzeju un tā kolekciju. Ja eksperti atzīs, ka muzejs var turpināt darboties Rīgas pilī, tad muzejs darīs visu, lai izstādes apmeklētājiem atkal tiktu atvērtas Rīgas pilī, bet, ja Rīgas pilī palikt vairs nevarēs, tad būs jāmeklē citas telpas.
Muzeji ugunsgrēka aprēķinātos zaudējumus iesniegs VAS Valsts nekustamie īpašumi.
Rīgas pilī atrodas arī Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājums, taču tas ugunsgrēka dzēšanas darbos necieta, tādēļ muzejam nav radīti zaudējumi naudā.
Jau ziņots, ka ugunsgrēkā, kas Rīgas pilī plosījās naktī uz 21. jūniju, visvairāk cietusi Baltā zāle, kuras pārsegums ir pilnībā sadedzis. Kopumā uguns nopostījusi pili 3200 kvadrātmetru platībā.
No dzēšanas darbiem visvairāk cieta LNVM un tā kolekcija.