Dotie lielumi
Runājot par ekspozīcijas koncepcijas izstrādi, Rakstniecības un mūzikas muzeja direktore Iveta Ruskule stāsta, ka sākotnēji ir bijis svarīgi apzināt visus "dotos lielumus". Viens no tiem ir abas mākslas nozares, kuru eksistēšana zem viena jumta ir reta, iespējams, pat nebijusi parādība pasaules muzeju kontekstā un kuras viņiem ir bijusi vēlme parādīt nevis kā savrupas zonas, bet gan sameklēt to krustpunktus. "Domājot par rakstniecības un mūzikas saskarsmi, mēs nonācām līdz pirmajai satura koncepcijas mugurkaula līnijai – latvieša radošums," atklāj Rakstniecības un mūzikas muzeja direktore.
Otrs lielums ir pati ēka, kuras vēsture sniedzas vairākus gadsimtus senā pagātnē un kura kļūs par topošās ekspozīcijas stāsta nesēju ar iecerēti mājīgu atmosfēru. Iveta Ruskule kā vienu no iedvesmotājiem sauc turku rakstnieku Nobela prēmijas laureātu literatūrā Orhanu Pamuku, kurš Stambulā ir izveidojis Nevainības muzeju, kas ir veltīts romānam ar nosaukumu Nevainības muzejs un 2014. gadā ir izpelnījies Eiropas Gada muzeja titulu. Viņš iestājas par to, ka mums ir nepieciešami neliela izmēra muzeji, kas stāsta individuālus stāstus un cieņpilni sadzīvo ar apkārtni, iepretim monumentālajiem muzejiem, kas dominē pār visu un neizceļ cilvēcību, gluži pretēji, to nomāc.
Nesteidzīga apcere
Savas ieceres īstenošanai Rakstniecības un mūzikas muzejs ir izraudzījies vienu no mūsdienu muzeju attīstības tendencēm, tā saukto lēnā muzeja (slow museum) formātu, kas apmeklētājiem piedāvā vietu nesteidzīgai apcerei un dialogam ar ekspozīcijas saturu. Tas būs veidots no simt epizodēm – katrā no tām būs izcelta viena rakstniecības vai mūzikas personība un viņu radošuma cilvēciskie aspekti, par kuriem nemaz vai maz tiek rakstīts klasiskos pētniecības avotos.
To vidū ir radīšanas rituāli, aizraušanās un dažādi prokrastinācijas veidi, ar kuriem autori nodarbojās laikā, kad nespēja savu radošo ideju piezemēt uz papīra, norāda Iveta Ruskule. "Tā vietā, lai pabeigtu lugu, mēs sašķirojam zeķes pāros. Tā vietā, lai uzrakstītu operu, mēs nokrāsojam ābelītes baltas. Tad, kad tiekam tam pāri, mūs atzīst pasaulē," par latvieša radošumu vēsta viens no topošās ekspozīcijas manifesta fragmentiem, ko nolasa ekspozīcijas vēstījuma koncepcijas autore Una Rozenbauma.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 4. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!