LVM pārvalda un apsaimnieko 1,63 miljonus hektāru Latvijas valstij piederošās meža zemes, un LVM pārvaldīšanā esošajās zemes platībās ir arī ievērojamas teritorijas, kurās atrodami kūdras resursi. Šobrīd grūti pateikt, cik to ir, bet LVM eksperti ir sākuši šī jautājuma izpēti.
Jāsakārto uzskaite
Runājot par kūdras ieguvi, LVM nekustamo īpašumu apsaimniekošanas vadītājs Austrumvidzemes mežsaimniecībā Inārs Dreimanis stāsta: "Sākot runāt par purvu, svarīgi izprast, kā tiks vērtēts šis dabas veidojums, jo nav atrodams vispārpieņemts vienots šī termina definējums. Katras zinātnes un nozares speciālisti uz purvu skatās no sava rakursa, izceļot vienu vai otru purvam raksturīgo pazīmi vai īpašību. Piemēram, purvu var identificēt gan ar tā pārmērīgo mitrumu, gan kūdras slāni un kūdras iegulu, gan arī ar purvam raksturīgo augu segu, tās īpatnībām un struktūru." Purvu varētu nosaukt par kūdras purvu, ja tas saistīsies ar purva kūdras nogulumiem, to izmantošanas praktiskajiem apsvērumiem.
Dreimanis uzskata – kūdras resursu uzskaites datu aktualizācijai valstī nav tikusi pievērsta uzmanība, tieši tāpat kā jebkura cita veida derīgajam izraktenim, kaut gan tiek atzīts, ka kūdras resursi ir Latvijas ievērojamāko resursu vidū (arī kā vietējie energoresursi). Lielākoties tiekot operēts ar padomju laika uzskaites datiem; pamatinformāciju var atrast Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapā.
Iznomā platības ražotājiem
LVM tiešā veidā neīsteno procesus, kas saistās ar kūdras ieguvi un produkcijas ražošanu, bet kā resursa turētājs platības iznomā kūdras ražošanas nozares uzņēmējiem, kas organizē pilnu kūdras ieguves un ražošanas ciklu: nepieciešamās dokumentācijas sakārtošanu, ieguves platību ierīkošanu, resursa ieguvi un teritoriju rekultivāciju pēc ieguves pabeigšanas.
Kopumā LVM apsaimniekotajās meža zemju platībās nedaudz vairāk par 13,5 tūkstošiem ha platībā kūdras ražošanas un pārstrādes uzņēmumi iegūst kūdru. Šīs platības apsaimnieko 36 kapitālsabiedrības, ar kurām LVM noslēgti ilgtermiņa līgumi.
Vides faktori – svarīgi
Dreimanis skaidro, ka, izvēloties kūdras ieguves teritoriju, tiek pievērsta uzmanība, piemēram, vai tajā izveidota grāvju sistēma. Atbilstoši LVM iekšējiem normatīviem jebkurai teritorijai, kurā tiek plānota kūdras resursu ieguve, tiek veikts saimnieciskās darbības ietekmes uz vidi izvērtējums, un, pamatojoties uz ekspertu spriedumu, tiek sagatavoti rakstiski atzinumi par iespējamo ietekmi uz vidi un noteikti pasākumi tās samazināšanai.
Derīgo izrakteņu ieguve saistīta ar aktīvās veģetācijas noņemšanu ieguves laukuma robežās, taču, realizējot dažādus vides ekspertu noteiktos pasākumu kompleksus, iespējams samazināt saimnieciskās darbības ietekmi uz piegulošajām teritorijām.
Uz kūdras ieguves sākšanas un turpmākajiem procesiem attiecināma viena un tā pati normatīvā bāze, kas attiecināma uz jebkuru citu derīgā izrakteņa veidu. Mainās tikai daži kritēriji, kas pēc likumdevēja ieskata attiecināmi uz konkrēto izrakteņa veidu. Saskaņā ar normatīvo aktu noteikumiem, lai sāktu derīgo izrakteņu ieguvi, jāveic virkne procedūru, kuru ietvaros kompetentas institūcijas vērtē plānotās saimnieciskās darbības ietekmi uz vidi un lemj, vai attiecīgās darbības ietekme uz vidi ir būtiska un vai tai jāpiemēro ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra, kurā novērtē paredzēto darbību un izstrādā priekšlikumus nelabvēlīgas ietekmes novēršanai vai samazināšanai, sliktākajā gadījumā pat aizliedz paredzētās darbības sākšanu.
Kūdras resursu ieguves plānošanā ietekmes uz vidi izvērtēšanas procedūra ir obligāta jau no 150 ha lielas platības. Savukārt sākotnējais ietekmes uz vidi izvērtējums veicams kūdras ieguves platībām, kuru lielums ir 25 ha vai lielāks. Pie darbību uzraugošajām institūcijām LVM gadījumā Dreimanis min zemes tiesisko valdītāju, kura atbildīgie darbinieki administrē noslēgto līgumu, pārbaudot un kontrolējot līguma nosacījumu izpildi. "Mūsu gadījumā tā ir ne tikai maksājumu administrēšana, bet arī mūsu kompetences ietvaros vides prasību ievērošana ieguves laikā, zemes lietotāja vispārīgo pienākumu ievērošana, darba un ugunsdrošības pasākumu kompleksa ievērošana. Vienu reizi sezonā LVM cilvēki apseko visas iznomātās atradnes dabā," skaidro LVM pārstāvis.
Vispārējā uzraugošā institūcija ir Valsts vides dienests, kas savas kompetences ietvaros kontrolē dabas resursu ieguvi un izmantošanu, dabas aizsardzību un izsniegto derīgo izrakteņu ieguves licenču noteikumu ievērošanu, kā arī administrē dabas resursa nodokli.
Pēc derīgo izrakteņu ieguves pabeigšanas atbilstoši normatīvajam regulējumam jāveic kūdras ieguves teritorijas rekultivācija. Katras konkrētās kūdras ieguves vietas rekultivācijas pasākumu kompleksu un tā veidu nosaka atbilstoši derīgo izrakteņu ieguves projektā noteiktajam risinājumam.
LVM ietvaros pēdējos gados no kūdras ieguves procesiem rekultivācijai nodota ap 150 ha liela platība, kurā kūdras ieguve bija pārtraukta pirms krietna laika un jau bija izveidojusies mežaudze. "Kūdras nozare nebūtu jāuztver kā drauds dabas aizsardzības interesēm. Patlaban kūdras resursu ieguve notiek mazāk nekā 3% purva teritoriju. Liela daļa purvu teritoriju jau atrodas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā," uzskata Dreimanis un piebilst, ka "skaidrību ieviesīs plānotā biotopu un dabas vērtību inventarizācija un kartēšana, kuru kūdras nozares uzņēmumi gaida ar nepacietību."
Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu