Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā -1 °C
Daļēji apmācies
Ceturtdiena, 21. novembris
Andis, Zeltīte

Reformas virzītāju likmes pašvaldībās

Jau pirms kāda laika daudzu Latvijas iedzīvotāju pastkastītēs nonāca partijas Latvijas attīstībai (LA) priekšvēlēšanu reklāmas izdevums, norādot, ka tas izdots 425 000 eksemplāru. Tajā politiskais spēks apliecina gatavību startēt pašvaldību vēlēšanās 27 novados. Kā zināms, tieši LA pārstāvji vada gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), gan Saeimas speciāli izveidoto Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) komisiju, tādējādi LA uzskatāma par partiju, kas lielā mērā uzņēmusies atbildību par reformas gaitu.

Zīmīgākais jaunajā kampaņā ir tas, ka LA vairs nav saistīta ar saviem partneriem Saeimā un Rīgas domē – Kustību Par!, kura par saviem plāniem pašvaldību vēlēšanās pašlaik vēl izteikties neesot gatava. Atsevišķās pašvaldībās LA ir atradusi sev citus sabiedrotos. 

Tā Daugavpilī LA veidos kopīgu sarakstu ar bijušā mēra Jāņa Lāčplēša vadīto Latgales partiju, kurai ir sadarbības līgums ar Jauno Vienotību (JV) Saeimas līmenī un Lāčplēsis bijis Saeimas deputāts no Vienotības saraksta. Politiķis Dienai apliecina, ka līgums ar JV ir spēkā, bet pašvaldības līmenī meklēti un atrasti jauni sabiedrotie. Citos novados Latgales partija startēs viena vai arī dažādās partiju apvienībās. Tas esot katras nodaļas individuāls lēmums. Tandēmu ar LA Lāčplēsis skaidro ar samērā ilgstošu sadarbību pašvaldības projektu attīstībā, kā arī vēlmi piesaistīt vietējai politikai gados jaunus cilvēkus.

Tomēr Lāčplēsis apgalvo, ka nekādus papildu labumus viņa partija no sadarbības ar LA negūs.

Kā vēstīts LA mājaslapā, šo partiju Daugavpilī pārstāv Daugavpils domes priekšsēdētāja padomnieks biznesa un investīciju attīstības jautājumos Igors Aleksejevs.

Savukārt Aizkraukles novadā LA veidos sarakstu ar Vidzemes partiju (VP). Aizkraukles mērs Leons Līdums (VP) norāda, ka šā novada deputāti atbalsta ATR, un gluži loģiski, ka redzējums daudzos jautājumos ar LA sakrīt. Vienlaikus viņš nenoliedz cilvēcisko faktoru – labo saprašanos ar Kokneses novada domes priekšsēdētāju Daini Vingri, kurš pametis JV un iestājies LA. Izvērtējot jauno novadu, kas veidosies, apvienojoties sešiem līdzšinējiem, VP pārstāvji secinājuši, ka ''vajadzīgs spēcīgāks politiskais potenciāls''.  Līdums piekrīt, ka, startējot kopā ar Saeimā pārstāvētu partiju, saraksts kopumā var pretendēt uz zināmu daļu no partiju valsts finansējuma, vienlaikus viņš norāda, ka politiskā lobēšana kādiem aktuāliem projektiem gan neesot nepieciešama, jo iespēju pieteikties dažādās programmās netrūkstot. 

Vērtējot LA taktiku, sastādot kandidātu sarakstus, nevar nepamanīt, ka nav viena konkrēta rokraksta. Ir vairākas pašvaldības, kuru domju priekšsēdētāji ir iestājušies LA, kaut iepriekš startēja no citiem politiskajiem spēkiem. Jaunākais šāds piemērs ir Ropažu novada domes priekšsēdētājs Zigurds Blaus, kurš agrāk startējis gan no Vidzemes partijas, gan Latvijas Zemnieku savienības. Ir novadi, kur LA bijusi pārstāvēta pozīcijā, bet ne gluži vadībā, ir tādi, kur LA ir opozīcijā, bet citviet jāsāk bezmaz no nulles.

Partijas valdes priekšsēdētāja p. i. Ivars Ijabs Dienai atzīst, ka līdzšinējiem sadarbības partneriem, Kustībai Par!, tomēr esot ''cits vēlētāja profils'', taču LA neesot plānots ar Par! ''kauties un strīdēties''.

Vaicāts, vai atsevišķos gadījumos jau pašvaldībās strādājoši cilvēki nepāriet uz LA pazīšanās vai kāda izdevīguma dēļ, Ijabs norāda, ka neesot gluži tā, ka partija pieņem visus, kas grib, nefiltrējot, vai šo cilvēku ideoloģiskās nostādnes ir vai nav līdzīgas ar LA. 

Vēl viena interesanta tendence LA novadu sarakstos ir tādu līderu izraudzīšanās, kas nav LA biedri. Piemēram, kādreizējā Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja Ināra Pētersone kandidēs Bauskas novadā, bet, kā viņa skaidro Dienai, teju vairākums no sarakstā iekļautajiem cilvēkiem ir tikai LA atbalstītāji, bet nav biedri. ''Esmu vietējā, baušķeniece, un šeit cilvēki cits citu vairāk vai mazāk pazīst,'' viņa stāsta. ATR fonu Bauskā nevar ignorēt kaut vai tāpēc, ka pašreizējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs ir bijis Bauskas novada domes deputāts no LA. Pētersone bilst, ka attieksme pret reformu ir ļoti atšķirīga arī Bauskas novadā, un, veidojot priekšvēlēšanu programmu, bijušas diskusijas, jo daļai nepatīk centralizācija, kas jaunajās robežās būs jūtamāka nekā agrāk. Attiecības ar partijas biroju Pētersone raksturo kā elastīgas, jo tiekot dotas diezgan brīvas rokas pašu lēmumiem.

2017. gada vēlēšanās Skrundas novadā Latvijas Reģionu apvienības saraksts ar Loretu Robežnieci priekšgalā ieguva deviņas no 15 deputātu vietām domē. Tagad Robežniece startēs jaunā Kuldīgas novada domes vēlēšanās jau kā LA saraksta līdere, bet tas nenozīmē, ka sarakstā pārsvarā būs Skrundas iedzīvotāji. ''Mums ir svarīgi, ka notiek nevis pievienošana, bet apvienošana, ir būtiski, ka visi ir līdzvērtīgi spēlētāji,'' viņa bilst. Runājot par attieksmi pret ATR, Robežniece saka, ka labāk ir būt daļai no procesa nekā sēdēt dīvānā un kritizēt. Arī viņa nav LA biedre. Izvēli par labu tieši šim spēkam Robežniece apraksta tā – uzrunāta no vairākām partijām, paņēmusi baltu lapu un sarakstījusi plusus un mīnusus. Pāriešanu no vienas partijas saraksta uz citu viņa raksturo ar vārdiem: ''Arī klostera māsas reizēm aiziet no klostera un cilvēki izbeidz laulību, nenodzīvojot visu mūžu kopā.''

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vinnēs tas, kurš nenokaitinās Trampu

Par Ukrainas miera sarunu perspektīvām Trampa laikmetā Agneses Margēvičas intervija ar Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktoru Tomu Rostoku.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas