Astoņi saraksti pirms četriem gadiem, astoņi arī šajās vēlēšanās – Talsu novada domē šķietami nav gaidāmi lieli pārsteigumi. Tomēr viss nav tik vienkārši. Pirmkārt, novada domē šī sasaukuma laikā divreiz mainījies mērs, tas liecina, ka sadrumstalotajam deputātu sastāvam ir bijis grūti vienoties. Pašlaik stabilitātes vārdā domes priekšsēdētājai Sandrai Pētersonei (NA) ir trīs vietnieki.
Otrkārt, novadam pievienojas Rojas un Mērsraga novads, kuru attiecību saasinājums savulaik noveda pie tā, ka sākotnēji paredzētā viena novada izveidošana izgāzās, un 2010. gadā bija jaunas vēlēšanas. Abu novadu domju priekšsēdētāji nu startē vienā sarakstā no NA, tomēr Rojā pēkšņi uzliesmoja konflikts, kura rezultātā domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa pirmdien gandrīz zaudēja amatu. Jau kopš februāra bez vadības ir arī Dundagas novads, kurā pirmdien tā arī neievēlēja domes priekšsēdētāju un vietnieku, kas, visticamāk, beigsies ar domes atlaišanu.
Vieglāk nekļūs
Jāatgādina, ka 2017. gadā Talsu domes vēlēšanās visvairāk mandātu ieguva divas vietējās partijas – Talsu novada attīstībai (4 vietas) un Mēs – Talsiem un novadam (3 vietas). Pārējiem politiskajiem spēkiem bija pa vienai vai divām vietām. Rojas novadā iepriekš vēlēšanās startēja trīs saraksti, uzvarēja LZP, aiz sevis atstājot LZS un NA, savukārt Mērsragā visvairāk balsu un četras deputātu vietas no deviņām ieguva vēlētāju apvienība Demokrātiju visiem, taču vadības grožus nenosargāja, un pašlaik domi vada Roberts Šiliņš no saraksta Mēs Mērsraga novadam. Dundagā domē bija triju vēlētāju apvienību pārstāvji, bet jaunajās vēlēšanās salīdzinoši vairāk pārstāvēts (JV un NA sarakstā) būs viens – Strādāsim kopā, kas Dundagā bija opozīcijā.
2017. gadā Sandra Pētersone kā trešā palika uzreiz aiz svītras NA sarakstā, taču, Ilzei Indriksonei aizejot uz Saeimu, ieņēma deputātes vietu, vēlāk kļūstot par domes priekšsēdētāju. Šobrīd NA sarakstā viņa ir pirmā, bet tajā iekļauti arī Rojas un Mērsraga domes priekšsēdētāji. Jautāta, vai tas nozīmē, ka starp šiem novadiem vairs nav pretrunu, S. Pētersone atbild: "Gatavojoties jaunā izveidei, jau šobrīd aktīvi sadarbojamies dažādu jautājumu risināšanā, un redzu, ka gan Rojas, gan Mērsraga pašvaldība ir gatavas kopā strādāt piekrastes attīstībai." Sarakstā ir arī bijušais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš, kurš ir Dundagas novada iedzīvotājs, bet kopumā sarakstā ir divi dundadznieki, kuru izredzes tikt ievēlētiem S. Pētersone vērtē kā labas, ja iedzīvotāji aktīvi ies uz vēlēšanām. "Iepriekšējo gadu pieredze rāda, ka svarīgi ir veidot pēc iespējas plašāku koalīciju, sadarbojoties visiem deputātiem, kas spēj un vēlas strādāt kopā," Dienai uzsver S. Pētersone.
No pirmā par pēdējo
Interesanta tendence ir divu agrāko sarakstu līderu izšķiršanās startēt ar pēdējo numuru. Jaunās Vienotības (JV) saraksta priekšgalā ir SIA LM Auto prokūrists Māris Rozenbergs. Talsu novada mēra vietnieks Normunds Tropiņš (JV) M. Rozenbergu raksturo kā aktīvu cilvēku, kam ir "dūša un uzdrošināšanās". Pats N. Tropiņš domājis vispār nepiedalīties vēlēšanās, taču piekritis, ka viņu iekļauj saraksta beigās, un nedomā, ka tiks ievēlēts. Prognozējot nākamās domes sastāvu, N. Tropiņš saredz, ka tas būs tikpat raibs un nevienam neizdosies iegūt lielu pārsvaru. Varot gan būt zināmi pārsteigumi balsu sadalījumā.
Partijas Mēs – Talsiem un novadam valdes priekšsēdētājam Edgaram Zelderim sarakstā ir pēdējais numurs, ko viņš sauc par kompromisa lēmumu. Iepriekšējā sasaukuma sākumā ievēlēts par mēru, tad amatu zaudējis, E. Zelderis vēlāk nolika deputāta mandātu un aizgāja arī no partijas līdera amata, tomēr tajā atgriezies. Viņš uzskata, ka nav noteikti jācīnās par konkrētiem amatiem, bet ievēlēšanas gadījumā domē strādāt ir gatavs. E. Zelderis kā Jaunās konservatīvās partijas (JKP) virzīts kandidāts pretendēja uz tiesībsarga amatu, kurā gan netika ievēlēts, bet tā bija viņa un JKP konkrēta sadarbība vienā jautājumā, kam nesekoja, piemēram, kopīgu politisko plānu izstrādāšana Talsu novada līmenī. JKP Talsos startē ar skaitliski mazāko sarakstu. Vērtējot savas partijas izredzes jaunajā novada modelī, E. Zelderis norāda, ka Kurzemē apmēram 30% vēlētāju balso par reģionālajām partijām, un atgādina to panākumus Kuldīgā, Ventspilī un Liepājā. Viņš gan neizslēdz iespēju nākotnē sadarboties ar kādu citu partiju.
Iespējami ātrāk
Partija Talsu novada attīstībai vēlēšanās startēs kopā ar Latvijas attīstībai, no kuras nācis priekšlikums par sadarbības līguma slēgšanu, taču saraksta līderis, Talsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andis Astrātovs, Dienai uzsver, ka sadarbības noteikumi dod vietējai partijai rīcības brīvību. Arī viņš uzskata, ka novadi, kuri pievienosies Talsiem, nevienam nav sveši – talseniekiem saistošs ir piejūras reģions, savukārt no turienes cilvēki uz Talsiem brauc izmantot pakalpojumus. Veidojot sarakstu, neesot domāts dalīt cilvēkus savējos un svešajos. Vienlaikus A. Astrātovs pieļauj, ka domē ievēlēs visu astoņu sarakstu kandidātus. "Ir piedzīvots, ka savstarpējas nesaskaņas un vadības iztrūkums noved pie nepadarītiem darbiem, kas krājas kaudzē," viņš atgādina. Tāpēc daudz kas jaunajā novadā būs atkarīgs no tā, cik ātri partijas spēs vienoties par koalīciju.
Raibuma ziņā domes sastāvs varētu būt līdzīgs esošajam, pieļauj Latvijas Zemnieku savienības saraksta līderis, domes priekšsēdētāja vietnieks, kurš kādu brīdi bija arī priekšsēdētājs, Dainis Karols. Viņaprāt, daudz ko izšķirs vēlētāju aktivitāte (2017. gadā – tikai 44,1%), bet LZS iepriekš otrais labākais rezultāts ir bijis arī Rojā un Mērsragā. D. Karols arī norāda, ka iespējas uzrunāt vēlētājus ir ierobežotas, bet viņus vajadzētu uzrunāt, lai balso ne tikai par LZS, bet lai aiziet balsot vispār.
No JKP ievēlēta, bet izstājusies – opozīcijas deputāte Inga Gluzda tagad ir KPV LV saraksta līdere. Viņas nonākšana šajā sarakstā esot bijusi dabiska, jo labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) vienīgā atsaukusies deputātes "palīgā saucieniem", un viņām izveidojusies laba sadarbība. KPV LV sarakstā esot vairāki cilvēki, kas no JKP izstājušies reizē ar I. Gluzdu, taču ir arī tādi, kas paši viņu uzrunājuši vai sarakstā iekļauti pēc tās līderes uzaicinājuma. "Ļoti paļaujos, ka iedzīvotāji nopietni izturēsies pret vēlēšanām," viņa saka.