Kā informēja Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību un tūrisma nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste vides komunikācijā Kristīne Melece, patlaban Valmierā ūdens ir appludinājis Daliņu pludmali, Kazu krāces un teritorijā esošās ēkas, Gaujas palu ūdeņi pietuvojušies atsevišķām dzīvojamām ēkām, nedaudz applūdinot to pagrabus, atsevišķus ielu posmus Gaujas tuvumā, mazdārziņus, kā arī kritiski pietuvojies SIA Valmieras mēbeles ražotnes teritorijas sētai, pastāstīja Melece.
Lielu postījumu augstais ūdens līmenis un stiprā straume nodara arī vienam no skaistākajiem Valmieras pilsētas dabas objektiem - Stāvajiem krastiem.
Lai arī ūdens līmenis pamazām sāk stabilizēties, ik pa laikam joprojām ir vērojama pakāpeniska tā paaugstināšanās, atklāja Melece. Trešdien plkst.12 ūdens līmenis Gaujā sasniedza 4,95 metru atzīmi.
Lai gan situācija plūdu riska zonā ir šķietami mierīga, no vairākām noslogotajām lietus ūdens kanalizācijas akām Linarda Laicena ielā sūcas ūdens, veidojot peļķes. Ņemot vērā izskalojumu risku zem ceļiem, Valmieras pilsētas pašvaldība jau 22.aprīlī sāka informēt iedzīvotājus, izvietojot informāciju kāpņu telpās un uz automašīnām, kā arī 23.aprīlī izvietoja satiksmi ierobežojošas zīmes.
Appludinot dzeramā ūdens akas Cēsu pilsētā, plūdi patlaban nopietni sāk apdraudēt dzeramā ūdens ieguves iespējas. Patlaban divas akas vēl nav plūdu skartas, līdz ar to apdraudējumam palicis aptuveni pusotrs metrs, informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Vidzemes reģiona brigādes komandieris Jānis Skrastiņš.
Patlaban nav iespējams precīzi noteikt ūdens līmeni, jo Cēsu novada apkārtnē nav uzliktas atzīmes, kas ļautu Cēsu novada pašvaldībai pašai sekot līdzi ūdens līmeņa svārstībām, taču tuvākajā laikā tas tiks izdarīts, apgalvoja Cēsu novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Ance Saulīte.
Tomēr Skrastiņš norāda, ka ūdens līmeņa celšanās intensitāte dienā, kas bija par 10 centimetriem stundā, vairs nav vērojama, arī "skatoties ar aci". Lai arī ūdens līmenis turpina celties, tas vairs nenotiek tik krasi. Viņš arī norādīja, ka orientējoši līdz 2010.gada palu maksimālajam līmenim varētu būt palikuši aptuveni 30 centimetri.
Pēc Skrastiņa teiktā, lielāku plūdu gadījumā apdraudētas varētu tikt piecas līdz sešas dzīvojamās privātmājas. No vienas privātmājas iedzīvotāji jau patlaban pēc pašu iniciatīvas drošības apsvērumu dēļ uz laiku pārvākušies dzīvot pie paziņām, pastāstīja Skrastiņš. Pagaidām evakuācija no riska teritorijā esošajām mājām nav nepieciešama.