44% nepilsoņu nespēj naturalizēties latviešu valodas nezināšanas dēļ

45% aptaujāto nepilsoņu un vēl 5% pilsonības pretendentu savas latviešu valodas zināšanas novērtējuši kā nepietiekamas, lai pārvarētu naturalizācijas barjeru. To apliecina arī līdzšinējā PMLP pieredze, jo latviešu valodas pārbaudījumi naturalizācijas procesā sagādā grūtības 44% pilsonības pretendentu, kuri nespēj nokārtot eksāmenu."Latviešu valodas vājās zināšanas ir nopietns šķērslis daudziem nepilsoņiem iegūt Latvijas pilsonību. Īpaši tas attiecas uz cilvēkiem vecumā pēc 60 gadiem, jo kā redzams pēc pētījuma datiem – jo vecāks ir cilvēks, jo sliktākas ir viņa latviešu valodas zināšanas," skaidroja PMLP Naturalizācijas pārvaldes vadītājs Igors Gorbunovs. Tas arī vērojams aptaujas datos, jo šobrīd lielākā interese par Latvijas pilsonības iegūšanu ir tieši jauniešu vidū – 57% nepilsoņu vecumā no 15 līdz 20 gadiem Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā plāno iegūt tuvāko divu gadu laikā, turpretī vecāka gadagājuma nepilsoņiem nav motivācijas un vēlmes naturalizēties.Tikai 4% aptaujāto nepilsoņu norādīja, ka noteikti nevēlas būt Latvijas pilsoņi, savukārt vēl 14% nepilsoņu apmierina viņu pašreizējais statuss, jo tā ir vieglāk izbraukt uz NVS valstīm.Pēc Iedzīvotāju reģistra datiem šā gada sākumā Latvijā bija reģistrēti 2,24 miljoni iedzīvotāju, no kuriem 82,9% bija Latvijas pilsoņi, 14,6% – nepilsoņi un 2,5% – ārzemnieki ar derīgām uzturēšanās atļaujām. Šobrīd ik gadu PMLP nodaļās iesniegumu par Latvijas pilsonības iegūšanu naturalizācijas kārtībā iesniedz ap 3000 cilvēku.