Viņaprāt, šīs valdības dienas bija skaitītas, jo, kad valdība tika izveidota, "Progresīvie" jau saredzēja konfliktus - ka nepietikšot drosmes un spēja sadarboties, lai strādātu pie valstij svarīgām reformām.
Aizvadītie astoņi mēneši, "Progresīvo" ieskatā, bija tādi, ka valdības beigas bija skaidri iezīmētas un bija tikai laika jautājums par tās krišanu.
Kā norādīja Šuvajevs, "Progresīvie" respektēs to, ka "Jaunās vienotības" kā lielākajai frakcijai ir iespēja virzīt nākamo premjeru, taču galvenā loma nominēt valdības vadītāju ir Valsts prezidentam.
Vaicāts, kā vērtē Kariņa teju piecu gadu darbību premjera amatā, Šuvajevs norādīja, ka tas bija izteikti sarežģīts laiks valstij kopumā, sākot ar Covid-19 krīzi un karu Ukrainā, pēc tam sekojošo inflāciju. Ņemot vērā notikušo Latvijā un pasaulē, laiks bija izaicinājumu pilns, sacīja politiķis.
Šuvajevs pieļāva, ka 13.Saeimā, kur JV bija mazākā frakcija, tas, iespējams, liedza īstenot vērienīgākas izmaiņas valstī, un to varot saprast.
Jau ziņots, Kariņš pirmdien paziņoja, ka atkāpsies no premjera amata un vairs atkārtoti nepretendēs uz šo amatu.
Kariņš preses konferencē informēja, ka ceturtdien Valsts prezidentam iesniegs dokumentu par valdības demisiju.
Kariņš sacīja, ka valsts attīstībai ir vajadzīgs daudz kas, bet pamatā spēcīga un dinamiska valdība, kas var pieņemt grūtus lēmumus. Kā apgalvoja premjers, pēc ilgstošām sarunām esot skaidrs, ka ''Apvienotais saraksts'' (AS) un Nacionālā apvienība (NA) dara visu, lai bremzētu jebkuru mēģinājumu, lai ieviestu valdībā dinamiskāku darbu. Ja nevar rast dinamismu šajā valdībā, tad ir nepieciešama jauna valdība, uzsvēra politiķis.
Kariņš arī norādīja, ka aicināja JV valdi un frakciju izvirzīt jaunu nākamo premjera amata kandidātu. Kariņš vairs nepretendēšot uz Ministra prezidenta amatu.
Līdz ar Kariņu demisionēšanu būs kritis viss Ministru kabinets, tādējādi paverot ceļu jaunas valdības izveidošanai ar "Jauno vienotību" (JV), Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un "Progresīvajiem" kā tās potenciālo kodolu.
Kariņa palikšana amatā pēc paziņojuma par sarunu sākšanu par citu valdību ir bijusi viena no pretenzijām, kuru izvirzīja līdzšinējie koalīcijas partneri - Nacionālā apvienība un "Apvienotais saraksts", uzsverot, ka tādējādi tiekot pārkāpta Satversme.
Saskaņā ar likumu Ministru kabineta locekļi pēc valdības atkāpšanās turpinās pildīt savus pienākumus līdz brīdim, kad Saeima būs izteikusi uzticību jaunam Ministru kabinetam, - ja vien parlaments līdz tam nav nebūs lēmis kā citādi.
Kā ziņots, Kariņš pagājušajā nedēļā sāka sarunas par jaunas koalīcijas un valdības veidošanu. Piektdien sarunas par jauno koalīciju notikušas ar "Progresīvajiem" un ZZS, kas kopā ar JV varētu veidot topošā Ministru kabineta kodolu.
Pašlaik nav zināms, kā sarunas sekmēsies ar "Apvienoto sarakstu" (AS) un Nacionālās apvienība (NA), kuras piektdien atteicās nākt uz sarunām.
Jau vēstīts, ka, lai valdība strādātu dinamiskāk, Kariņš iepriekš rosināja veikt vairāku amatu rotācijas, taču AS un NA piektdien šo piedāvājumu noraidīja. Tāpēc piektdien premjers paziņoja par jaunas valdības veidošanu.