Tāpat kā iepriekšs, arī šobrīd partijas orientējas uz etniski definētu vēlētāju kopumu, un tā saucamās krievu partijas līdz šim nav bijušas pie varas. Tajā pašā laikā Latvijas sabiedrība ir mainījusies – noslāņojusies. Lai gan, neapšaubāmi, etniskai piederībai ir liela nozīme un etniskā identitāte nav nekas noliedzams, tomēr nav veidojušās partijas, kas sniegtu skaidras atbildes uz sociāliem jautājumiem. Nav partijas, kas uzrunātu, piemēram, maznodrošinātos vēlētājus.
To vietā Latvijā veidojās politiskie spēki ar prozaiskiem nosaukumiem – "Latvijas ceļš", "Jaunais laiks" (JL) vai arī "Saskaņas centrs" (SC). Kamēr tā saucamās krievu partijas reklamēja labākas attiecības ar Krieviju un prasīja piešķirt krievu valodai oficiālas valsts valodas statusu, latviešu partijas bija programmatiski līdzīgas un solīja praktiski visiem visu. Šīs partijas 20 gadus nepārtraukti pārgrupējās, sašķēlās un apvienojās, kamēr iedzīvotāju politiskā orientācija sekoja vairāk personālam nekā partijām, kuras pat reizēm grūti iegaumēt.
Vēlēšanu rezultāts tagad, krīzes laikā, liecina, ka vēlētāji vēlas redzēt jaunas sejas politikā un pie varas. Protams, "Vienotība" tikai daļēji uzskatāma par jaunu spēku, kamēr "Saskaņas centrs" arī nav jauns, bet vienkārši bijis opozīcijā.
Jau vēlēšanu naktī "Zaļo un zemnieku savienības" (ZZS) līderis Augusts Brigmanis uzskatīja par loģisku, ka līdzšinējā koalīcija turpinās strādāt, lai gan vairākums būtu arī "Vienotībai" un ZZS, bez VL!-TB/LNNK. Šādai valdībai būtu 55 no 100 deputātiem Saeimā, kas ir samērā neliels pārsvars pār opozīciju uz nemierīgās partiju sistēmas fona.
Kā iespēja minēta arī koalīcija, ko ZZS premjera kandidāts Aivars Lembergs veidotu kopā ar "Par labu Latviju" (PLL) un kas matemātiski nebūtu iespējama bez SC. Šim pieņēmumam par iemeslu ir iepriekšējie strīdi starp "Jauno laiku" un agrākajām varas partijām.
Vēl iespējamā "lielā koalīcija" – Vienotība un SC. Jaunums šai kombinācijai būtu izveidot valdību bez A.Lemberga, A.Šķēles un A.Šlesera. Pēc vēlēšanām daži "Vienotības" politiķi par to ieminējās. Lielākais šķērslis, iespējams, pat nebūtu pretenzijas "Vienotības" deputātu vidū. Grūtāk varētu būt paskaidrot šo soli lielai daļai latviešu vēlētāju, kuru vidū joprojām pastāv lielas šaubas un aizdomas pret krievu politiskiem spēkiem.
Latviešu partijas lielākoties nav pievērsušas lielu uzmanību integrācijas politikai. Latvija tomēr vienmēr ir bijusi valsts ar daudznacionālu sabiedrību. No šī viedokļa SC iesaistīšana koalīcijā varētu veicināt krievu iedzīvotāju identifikāciju ar Latviju un uzlabot attiecības ar Krieviju.
Pēc šādiem apsvērumiem "lielās koalīcijas" izveidei ir savi argumenti un politiskā attīstība nedrīkstētu apstāties. Iespējams, šādā veidā SC kļūtu par partiju, kura pēc viena mērķa sasniegšanas – krievvalodīgo iesaistīšanas valsts dzīvē – pārgrupētos ar Vienotības partijām un izveidotu Latvijas sabiedrības struktūrai atbilstošāko partiju sistēmu.
Tomēr, ja bailes no SC iesaistīšanas izradītos pamatotas, tad jebkurā brīdī Vienotība var meklēt sev jaunus partnerus. Un nedrīkst arī aizmirst, ka 10. Saeimas sasaukumā stājas spēkā iespēja, ka tauta referendumā var atlaist parlamentu.