Dombrovskis premjera pienākumus kopumā pilda jau nepilnus trīs gadus jeb 1057 dienas.
Dombrovska trešo vadīto Ministru kabinetu Saeima apstiprināja 2011.gada 25.oktobrī.
Jaunajai valdībai atbalstu solījuši 56 tautas kalpi - Vienotības 20 deputāti, 16 Zatlera reformu partijas (ZRP) deputāti, 14 deputāti no nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, kā arī seši neatkarīgie deputāti, kuri pameta ZRP. Savukārt opozīcijā palika 44 deputāti - 31 no Saskaņas centra un 13 no Zaļo un zemnieku savienības.
Pagājušajā nedēļā valdības 100 dienām veltītajā preses konferencē Dombrovskis atzina, ka valdības darbakārtībā ir jautājumi, kuros valdības darbības pirmajās 100 dienās varēja virzīties uz priekšu ātrāk un varētu sagaidīt lielāku progresu, un viens no tiem ir ēnu ekonomikas apkarošana.
Premjers norādīja, ka daudzi pasākumi tika veikti, taču ir vēl daudz nopietnu problēmu, piemēram, attiecībā uz aplokšņu algu apkarošanu un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nomaksu. Pēc premjera domām, šajā jomā ir ļoti daudz jautājumu, ar kuriem varētu virzīties straujāk.
Dombrovskis gan uzskata, ka līdz šim veiktie ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumi ir devuši rezultātus, jo pērn nodokļu ieņēmumi bijuši par 167 miljoniem latu lielāki, nekā plānots. 100 dienu laikā pieņemts likums par "nulles deklarāciju", ieviesta PVN nomaksas reversā kārtība būvniecībā, kas samazinās iespējas izvairīties no PVN nomaksas, ierobežota akcīzes preču ievešana no trešajām valstīm un attiecīgi nelegālās tirdzniecības iespējas.
Par vienu no būtiskākajiem valdības paveiktajiem darbiem 100 dienās Dombrovskis minēja starptautiskās aizdevuma programmas veiksmīgu pabeigšanu. Runājot par to, viņš minēja, ka pēdējos gados būtiski samazināti valsts pamatbudžeta izdevumi pamatfunkcijām, vienlaikus palielinot finansējumu Eiropas Savienības fondu izmantošanai. Salīdzinot 2012.gadu ar 2008.gadu, valsts finansējums pamatfunkcijām samazināts par miljardu latu.
Dombrovskis minēja arī valsts pārvaldes efektivitātes palielināšanu, norādot, ka kopējais atalgojuma fonds samazināts no gandrīz 900 miljoniem latu 2008.gadā līdz 486 miljoniem šogad.
Ārpolitikā būtiskākie jautājumi, pēc premjera teiktā, saistīti ar Eiropas Savienību (ES), tostarp ar nākamo finanšu perspektīvu, kā arī gatavošanos Latvijas prezidentūrai ES 2015.gadā. Sociālās drošības un labklājības jomā valdības prioritāte ir demogrāfiskās situācijas uzlabošana, bet tiks lemts arī par sociālā drošības tīkla reformu un sociālā budžeta ilgtspēju.