Kulberga paziņojums sekoja vien pāris stundas pēc tam, kad "Jaunās vienotības" (JV) līderis Krišjānis Kariņš, kurš ir uzņēmies iniciatīvu veidot nākamo valdību, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu paziņoja, ka topošās koalīcijas partijas - JV, AS un Nacionālā apvienība (NA) - esot panākušas vienošanos par atbildības jomu sadalījumu nākamajā valdībā, līdz ar to tagad virzīšoties uz valdības deklarācijas projekta izstrādi.
Kulbergs, sakot, ka runā visa AS vārdā, pauda nostāju, ka potenciālie partneri sarunās tiešām esot panākuši progresu, bet Kariņa izklāstītās vienošanās panākta neesot, jo AS neesot skaidrības par vadošā koalīcijas partnera redzējumu par nākamās valdības darba prioritātēm.
Šāds Kulberga paziņojums izraisīja divu citu intervijas dalībnieku - deputātu Arvila Ašeradena (JV) un Ināras Mūrnieces (NA) - neizpratni, kuri atzīmēja, ka viņiem pēc pēdējām sarunām ar AS radies pilnīgi cits priekšstats, proti, ka vismaz par atbildības jautājumiem vienošanās esot panākta, taču tagad teju izskatoties, ka sarunas jāsāk no jauna.
AS politiķis, izvairoties runāt tieši par neapmierinātību ar atbildības jomu sadalījumu, klāstīja, ka nedēļas nogalē "Apvainotajam sarakstam" esot "izdevies iepazīties" ar kopējo budžeta situāciju, kas liecinot, ka "naudas esot tik maz, kā nekad", un neesot skaidrības, kas atbildēšot par līdzšinējo "ballīti un saplēstajām pudelēm", pie kā AS neesot piedalījusies. AS neesot skaidrības par potenciālajām nākamā gada budžeta prioritātēm - vai un kam būšot nauda, tāpēc nevarot turpināt darbu pie valdības deklarācijas. Ašeradens uz to atbildēja, norādot, ka prioritāšu noteikšana būtu nākamais solis valdības veidošanā, par ko partneriem būtu jāvienojas kopēji.
Kulbergs atzīmēja - kamēr nav sadalītas atbildības jomas starp trim partijām, jāturpina sarunas par Saeimas komisiju pozīciju sadali.
Pēc Kulberga vārdiem, AS kopumā neapmierinot valdības veidošanas sarunu gaita, tāpēc politiskais spēks esot pieteicies otrdien doties pie Levita, lai izklāstītu savu redzējumu par notiekošo. Vienlaikus viņš apgalvoja, ka AS gribot izveidot jauno valdību.
Tikmēr Mūrniece un Ašeradens pauda izbrīnu par kolēģa teikto, uzsverot, ka pēdējās koalīciju sarunās bijis vērojams progress un visas trīs partijas bijušas gatavas sākt darbu pie valdības deklarācijas izveides. Tagad izskatoties, ka partijas pie kopīgas vienošanās nav nonākušas, tāpēc nepieciešams sazināties ar AS sarunu vedējiem un precizēt, kāda ir AS pašreizējā nostāja.
Pēc Mūrnieces vārdiem, viņai pēdējās sarunās radusies "piesardzīgi optimistiska sajūta" par iespēju panākt kompromisu. Viņas skatījumā, vienošanās virzienā esot ļāvusi virzīties NA "panākšana soli pretī", ka Aizsardzības ministrijā varētu tikt veidots ministra biedra amats, kuru ieņemtu kāds AS pārstāvis. Mūrniece izteicās, ka aizsardzības viceministra pozīcijas iedalīšana AS bijis kompromiss no NA puses, lai koalīciju sarunās veidotos progress.
Savukārt Kulbergs atzina, ka AS gribot vairāku ministru biedru posteņu iedibināšanu un "solidāru atbildību" ne vien aizsardzības jomā, bet arī enerģētikā un tautsaimniecībā, kas varētu nozīmēt līdzīgu posteņu ieviešanu Ekonomikas un topošajā enerģētikas jautājumu ministrijās.
Kā ziņots, pirmdien pēc tikšanās ar Levitu Kariņš paziņoja, ka pēdējās dienās panākts ievērojams progress attiecībā uz jaunās koalīcijas darba virzieniem un vienošanās par atbildības jomu sadali.
Kariņš klāstīja, ka papildus jau izskanējušajam risinājumam pie NA pārraudzībā gaidāmās Aizsardzības ministrijas tiks izveidots ministra biedra postenis, ko ieņemtu "Apvienotā saraksta" pārstāvis. Ministra biedra konkrētie uzdevumi un to apjoms tiks laika gaitā precizēts - visticamāk, tie būšot saistīti ar to, kā militāra apdraudējuma gadījumā plaša sabiedrība tiek iesaistīta militāri civilajā aizsardzībā, skaidroja JV politiķis.
Otra vienošanās paredzot, ka vides bloks pamatā paliks Reģionālās attīstības un digitālo lietu ministrijā, pastāstīja Kariņš. Savukārt Klimata departaments pāries uz jauno Klimata un enerģētikas ministriju. Starp partijām vēl būs diskusijas, kuri departamenti tai būtu jāpārņem, lai jaunā ministrija varētu pilnvērtīgi strādāt.
Saskaņā ar Kariņa priekšlikumu topošajā valdībā JV ieņems septiņus amatus - Ministru prezidenta, finanšu ministra, ārlietu ministra, izglītības un zinātnes ministra, tieslietu ministra, klimata un enerģētikas ministra un labklājības ministra amatus.
AS pienāksies jau pašlaik ieņemtais Saeimas priekšsēdētāja amats un vēl četri amati valdībā - iekšlietu ministra, zemkopības ministra, veselības ministra un reģionālās attīstības un digitalizācijas lietu ministra amats. Savukārt NA būs četri ministra posteņi - aizsardzības ministra, kultūras ministra, satiksmes ministra un ekonomikas ministra amatus.