Viņa vadītā ministrija patlaban strādā pie pensiju un sociālo pabalstu sistēmas reformas.
U.Augulis norādīja, ka Igaunija jau šogad 7.aprīlī pieņēmusi lēmumu, ka no 2017.gada
pakāpeniski palielinās pensionēšanās vecumu līdz 65 gadiem. "Mēs
novecojam, un visa vecā Eiropa noveco, līdz ar to ir mazāk cilvēku darba
tirgū, kas maksā nodokļus, līdz ar to nepieciešams pagarināt periodu,
kad cilvēki strādā un maksā nodokļus," skaidroja ministrs. Viņš piebilda, ka ir iespējas iesaistīties
2. un 3.pensiju līmenī, iet pensijā jau no 55 gadu vecuma un segt no 3.pensiju
līmeņa to laiku, kas ir līdz valsts pensijai.
Ņemot vērā Finanšu ministrijas makroekonomiskās prognozes, kas tiek solītas mēneša beigās, Labklājības ministrija (LM) rēķinās, līdz kādam līmenim palielināt stāžu, pēc kura var saņemt pensiju. Patlaban tie ir desmit gadi, bet robeža varētu tikt palielināta līdz 15 vai 20 gadiem. U.Augulis skaidroja, ka desmit gados pie minimālās algas pensiju nav iespējams nopelnīt, turklāt cilvēki neesot nemaz tik apzinīgi, lai ieguldītu vecumdienās, paši veicot maksājumus, tādējādi, pēc ministra vārdiem, tie būs tie trūcīgie cilvēki, kas prasīs no valsts un pašvaldībām.
Lai paaugstinātu pensionēšanās vecumu, jāpārtrauc
iespēja doties priekšlaicīgi pensijā, pretējā gadījumā cilvēki to daudz izmantos
un neizdosies sasniegt plānoto, teica U.Augulis un piebilda, ka likumā jau noteikts, ka tas tiks pārtraukts no 2012.gada. Tai pašā laikā, viņaprāt, jādomā par pirmspensijas vecuma cilvēku
nodarbinātību.
Ministrs norādīja, ka ir pietiekoši daudz cilvēku, kas izvēlas priekšlaicīgi pensionēties.
Piemēram, pērn saistībā ar vasarā valdības pieņemtajiem lēmumiem šādu cilvēku skaits pieaudzis par 30-40%. Iespējams, iepriekš viņi nebija aizdomājušies par priekšlaicīgu pensionēšanos, pieļāva ministrs.
Ja no 2012.gada tiek pārtraukta iespēja priekšlaicīgi pensionēties, tad no 2016.gada var pakāpeniski celt
pensionēšanās vecumu, skaidroja U.Augulis un norādīja: ja mēs to nedarām, tad laika periods ir daudz
ilgāks un faktiskā bedre, kurā varam nonākt, rodas ātrāk.
Tāpat LM sliecas nepiekrist Pasaules Bankas ieteikumam piemērot pensijām deflāciju, bet gan pagarināt laiku, kad pensijas netiek indeksētas. To varētu nedarīt līdz pat 2016.gadam.
U.Augulis arī uzsvēra, ka patlaban ir jāsakārto sistēma - viņaprāt, no nākamā gada 1.janvāra jāattīra sociālais budžets no tam neraksturīgajām izmaksām. Kopumā runa ir par 200 miljoniem latu gadā. Tādējādi jau nākamgad šis budžets būtu ar mazu deficītu. Uz pamatbudžetu varētu pārcelt vecāku pabalstus un piemaksas pie pensijām.
"Vairs nevaram nopelnīt tik daudz, cik esam uzņēmušies saistības. Ja gribam atstāt, jāpalielina iemaksas vai jāpārdala no kāda cita nodokļa par labu sociālajiem maksājumiem," savu pozīciju pamatoja ministrs. Viņš noraidīja aizdomas, ka, pārceļot vecāku pabalstus uz pamatbudžetu, valsts kādā brīdī varētu atteikties no to maksāšanas naudas trūkuma dēļ, sakot, ka tad tai uzreiz draudētu sūdzības Satversmes tiesā. Tas, ka varētu noteikt pabalstus noteiktā likmē, nevis pēc veiktajām
iemaksām, gan esot jautājums, par ko jādiskutē.
Viņš arī uzskata, ka pēc iespējas jāspēj iekasēt to naudu, kas patlaban aiziet garām budžetam, savukārt iespējas samazināt budžeta izdevumus viņš redz uz administratīvo tēriņu rēķina.
"Ja cilvēki domā loģiski un ja mēs domājām sistēmiski, tas vienkārši ir
jādara, tur nav diskusiju, jālabo tas, kas savulaik nepareizi izdarīts,"
par sociālā budžeta attīrīšanu sacīja U.Augulis.
Ministrs gan atzina, ka pēc vēlēšanām var nākt citi politiskie spēki, kuriem var būt citi priekšlikumi.