Tas varētu mainīt pašreizējo situāciju, ka gandrīz visās reģionu slimnīcās trūkst speciālistu, bet Rīgā daļa ārstu pat nestrādā pilnu slodzi, jo viņu ir vairāk nekā darbavietu.
"Mums ir jāpanāk, lai liela daļa rezidentūras – ne jau visās specialitātēs, bet pamatspecialitātēs – tiktu realizēta reģionālajās daudzprofilu slimnīcās. Tā ir iespēja, kā jauno kolēģi jau laicīgi integrēt tajā darbavietā, kur viņš nākotnē strādātu," paskaidroja J.Bārzdiņš.
Kādreizējais Liepājas reģionālās slimnīcas vadītājs no pieredzes minēja, ka lielākais šķērslis ārstam izšķirties par darbu reģionos ir tas, ka praktiski viss apmācību laiks – seši pamatstudiju gadi un vidēji četri gadi rezidentūrā – notiek Rīgā.
"Un pēc deviņiem vai desmit gadiem, atrodoties tikai vienā vietā, [jaunie ārsti] bieži vien neredz tās iespējas, ko paver pārējā Latvija. Bez Rīgas ir vēl septiņas reģionālās slimnīcas, reģionālie veselības centri lielajās pilsētās, kurās noteikti pietrūkst šo kolēģu," klāstīja veselības ministrs.
Viņš gan piebilda, ka tā nav tikai Latvijas problēma – ar līdzīgu situāciju saskaroties arī, piemēram, kaimiņvalsts Igaunija.
Šīs problēmas izvērtēšanai Veselības ministrijā izveidota īpaša darba grupa. "Viens no uzdevumiem ir, ka rezidentu maksimāli ātri ir jālaiž strādāt praktiskajā medicīnā, tikko viņam ir prakses iemaņas, kas apliecinātas ar nokārtotu pārbaudījumu. Tā ir vēl viena iespēja, kā rezidentus ne tikai pavērst uz slimnīcām ārpus Rīgas, bet arī samazināt darbaspēka nepietiekamību, pēc iespējas ātrāk dodot rezidentam iespēju atsevišķās jomās darboties patstāvīgi," minēja J.Bārzdiņš.
Darba grupā notiek arī pārrunas ar augstākajām mācību iestādēm – Stradiņa universitāti un Latvijas Universitāti, jo rezidentūras programmu izstrādāji un realizētāji Latvijā ir augstskolas. "Mums ir jāpanāk, lai liela daļa rezidentūras – ne jau visās specialitātēs, bet pamatspecialitātēs – tiktu realizēta reģionālajās daudzprofilu slimnīcās. Tas ir veids, kā jauno kolēģi jau laicīgi integrēt tajā darbavietā, kas viņam nākotnē dotu darbu," sacīja ministrs.
Kā viens no variantiem darba grupā tiekot apspriesta iespēja ieviest diferencētu rezidentu darba samaksu par laiku, ko rezidents strādā Rīgā un ārpus tās. Tomēr šis jautājums vēl esot jāizdiskutē, jo tas nozīmētu iekšēju naudas pārdali.
"Ir jāpārdala arī tā nauda, ko par rezidentūru saņem programmas turētāja augstskola un tie ārsti, kas praktiski apmāca rezidentus, jo atšķirībā no studiju procesa uzsvars ir jāliek tieši uz praksi un tiem ārstiem, kuriem blakus šie rezidenti strādā un mācās. Jo vairāk ieinteresēts ir tas ārsts, kurš apmāca, jo kvalitatīvāks būs jaunais kolēģis," norādīja J.Bārzdiņš.
"Pašlaik ne vienmēr tas tā ir, sevišķi apstākļos, kad rezidenti koncentrējas tikai Rīgā. Bieži vien ir tā, ka ķirurģijā viņi nevar gūt tik labu praktisko pieredzi kā tad, ja viņiem būtu iespēja strādāt kādā no slimnīcām reģionos," viņš teica.