Viņa norādīja, ka šīs situācijas risināšanā nepieciešama nopietnāka un padziļinātāka izpēte, ko nevar atrisināt pēc principa - tur nogriežam, tur pieliekam un viss uzlabosies. Šajā jautājumā jāņem vērā virkne faktoru, tostarp, ka vidējā alga valsī ir palielinājusies, ka cilvēki kļūst vecāki un slimo vairāk, ilgāk strādā un ilgāk dzīvo - tas viss uzliek lielāku slogu sociālajai sistēmai un palielina slimības lapu skaitu.
Tāpat Čakša uzskata, ka jāizvērtē, vai normatīvu ziņā, cenšoties panākt labāku efektu, nav netīši izveidotas situācijas, kuru dēļ veidojas slimības lapu pieaugums. Cilvēki sistēmas apgūst ļoti ātri, piebilda ministre.
Viņa skaidroja, ka patlaban daļa cilvēku slimības lapas izmanto kā sociālu aizsargu, un ārstniecības personām ir grūti atpazīt, vai slimība tiešām ir īsta, turklāt redzams, ka slimības lapas nereti nav pietiekami korekti uzrakstītas, tāpēc, ieviešot e-veselības sistēmu, šī uzskaite kļūšot caurspīdīgāka un cilvēkfaktoru mazāk ietekmējoša.
Tāpat jāaktualizē jautājums par to, ka slimības lapās tiek norādīti tikai slimības cēloņi, bez diagnozes. Vienlaikus par diagnozes norādīšanu iebilst ģimenes ārsti, sacīja Čakša.
Viņa atzinīgi vērtē ieceri noteikt, ka darba ņēmējs var neierasties darbā trīs dienas gadā, informējot par to darba devēju. Šāds modelis, kas ļautu cilvēkiem izmantot brīvas dienas bez slimības lapas ņemšanas īslaicīgas saslimšanas vai kādas cita notikuma dēļ, jau darbojoties Igaunijā, kur gan darba devējs un ņēmējs varot vienoties par piecām dienām gadā.
Vienlaikus Čakša uzskata, ka, mainoties veselības aprūpei un uzlabojoties tās pieejamībai, tiks panākts, ka cilvēks ātrāk veseļojas un ātrāk nonāktu pie ārsta.
Taujāta, kā vērtē Latvijas Rehabilitācijas profesionālo organizāciju apvienības (LRPOA) aicinājumu izstrādāt kritērijus, uz kuru pamata ārstējošais ārsts ir tiesīgs slimības lapas izrakstīt, Čakša norādīja, ka šādu kritēriju ieviešana sarežģītu slimības lapu ņemšanu, atkāroti norādot, ka nepieciešama dziļāka situācijas analīze.
LM informatīvajā ziņojumā, ko valdība šodien pieņēma zināšanai, rosināts noteikt, ka darba devējs slimības naudu izmaksā par laika periodu no 4. līdz 11.darbnespējas dienai, taču ne mazāk kā 75% apmērā no darba ņēmēja vidējās izpeļņas par 4. un 5.darbnespējas dienu un ne mazāk kā 80% apmērā no darba ņēmēja vidējās izpeļņas par laiku no 6. līdz 11.darbnespējas dienai.
Savukārt Valsts sociālā apdrošināšanas aģentūra (VSAA) slimības pabalstu maksās no 12.darbnespējas dienas, līdz persona atgūst darbspējas, bet ne ilgāk kā par 26 nedēļām, skaitot no darbnespējas pirmās dienas, ja darba nespēja ir nepārtraukta, vai ne ilgāk par 52 nedēļām triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem.
Tāpat LM piedāvā noteikt, ka darba ņēmējs var neierasties darbā trīs dienas gadā, informējot par to darba devēju. Šīs dienas darbinieks var izmantot vienā reizē vai pa daļām. Savstarpēji vienojoties, darba devējs šīs dienas var apmaksāt vai neapmaksāt, taču šajā laikā slimības lapa nebūtu nepieciešama.
LM šādus priekšlikumus izteikusi, jo pēdējos gados turpina pieaugt slimības pabalstu skaits. Ja 2014.gadā slimības pabalsts tika piešķirts 222 900 gadījumos, tad 2016.gadā 276 400 gadījumos. Turklāt attiecīgi pieaug arī izdevumi slimības pabalstu nodrošināšanai no Invaliditātes, maternitātes un slimību speciālā budžeta. 2014.gadā tie bija 82,2 miljoni eiro, bet 2016.gadā - jau 134,8 miljoni eiro. Savukārt no Darba negadījumu speciālā budžeta 2014.gadā tie bija 2,7 miljoni eiro, bet 2016.gadā - 3,9 miljoni eiro.
Tāpat, pēc VSAA datiem, 2016.gadā, salīdzinot ar 2015.gadu, par 35% pieaudzis konstatēto slimības pabalsta pārmaksas gadījumu skaits, bet, salīdzinot ar 2014.gadu - par 52%. Audzis arī pārmaksas gadījumu skaits mikrouzņēmumu darbinieku vidū, salīdzinot ar 2014.gadu, 2016.gadā tas palielinājies par 15%, bet salīdzinot ar 2015.gadu - par 10%.
Cilvēki
Hūgo Vācietis >no barikād vācietis