Latgalē daudzi runā latviešu valodas dialektā — ko reizēm mēdz dēvēt — latgaliski.Jebkuras runas par kaut kādu atsevišķu «latgaļu valodu» ir pseidozinātniskuma izpausme, kas robežojas ar tīšu politisku provokāciju.Jau kopš pagājušā gadsimta mēģinājumiem atbrīvoties no Krievijas impērijas un domas par Latvijas valstiskumu vienotā latviešu apdzīvotā etniskā teritorijā, bijuši daudzi mēģinājumi šķelt latviešu nāciju. Starp tiem — dažādas no Krievijas finansētas separātiskas grupas un īpatnu viedokļu sēšana sabiedrībā, no kuriem spilgti ir «latgaļu valodas» «bīdītāju» pieteikumi.Ņemot vērā Latgales īpaši smago situāciju — tā ir ļoti cietusi no krieviskās kolonizācijas padomju gados —, var saprast, ka šādam it kā kādu reģionālo «zinātnieku» apstiprinātam «viedoklim» ir dzirdīgas ausis. Turklāt joprojām Latgalē latviešu valoda kopumā ir pabērna lomā.Viens no padomju okupantu pirmajiem darbiem 1940.gadā bija — tieši latviešu valodas augšzemnieku dialektā izdot Staļina konstitūciju, uzsverot, ka bez latviešu literārās valodas var tīri labi iztikt katrs, kam vien nav slinkums, vēl vairāk, tika apzināti stimulēts lokālpatriotisms pēc svarīga okupācijas principa — «skaldi un valdi».Tiem, kas patiesi vēlas iedziļināties Latgales kultūras un valodisko īpatnību lietās, iesakām iepazīties ar virkni nopietnu pētījumu, sākot jau ar Franča Trasuna publikācijām par šiem jautājumiem un prof. dr. Pētera Stroda _Pareizraksteibas vōrdneicu_ (1933) — kas ir laba «latgaļu izlūksnes pareizraksteibas vōrdneica». Un vienlaikus stiprināt savas latviešu valodas zināšanas kopumā un kaut nedaudz palasīt pasaulslaveno valodniecības autoritāti Jāni Endzelīnu, kas gan ir vidzemnieciskas izcelsmes, lai arī nācis no tiem pašiem senčiem, kas tiek vēsturiski apzīmēti par letgaļu jeb latgaļu ciltīm.Apvienība uzskata, ka baltu filologiem ir nepieciešams joprojām iedziļināties un pētīt dialektoloģijas lauku, kas nepelnīti ticis neatstāts novārtā pēdējos gadu desmitus. Tāpat daudz nopietnāk pievērsties etnolingvistikas popularizēšanai, kas ir tieši _Latviešu valodas aģentūras_ pārziņā, citādi rodas iespaids, ka tai piešķirtie prāvie valsts līdzekļi tiek izniekoti pavisam nelietderīgi.
Dialekts nav «latgaliešu valoda»
Latviešu Akadēmisko mācībspēku un zinātnieku apvienība kategoristi iebilst pret sabiedriskās saziņas līdzekļos pēdējā laikā bieži popularizēto vārdu salikumu — «latgaliešu valoda».Latviešu valodai ir vairāki dialekti, viens no tiem — augšzemnieku ar daudzveidīgu latgalisko izlokšņu grupu. Tam, domājams, piekritīs jebkurš akadēmisku izglītību ieguvis baltu filologs arī no Latgales, kas kaut nedaudz iedziļinājies latviešu valodas un kultūras vēsturē.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.