„Tas ir pilnīgi neiedomājami, jo nacionālā nelaime ir tik liela,” piebilda J.Ozoliņš.
Patlaban riski varētu būt stieņu kušana, kas, iespējams, izraisītu kodolizmešu nonākšanu vidē, minēja eksperts. „Varētu kust stieņi un kanāli, kuros ir ievietota radioaktīvā viela,” klāstīja J.Ozoliņš. Līdzīgu notikumu pasaule pieredzēja 1979. gadā, kad ASV Pensilvānijas štatā radioaktīvās vielas nonāca atmosfērā.
Uz jautājumu, vai situāciju Japānā var salīdzināt ar Černobiļas gadījumu, J.Ozoliņš stingri noliedz, ka šie notikumi būtu līdzīgi. „Drīzāk tās būs ekonomiskas sekas. Jau pašlaik Japānā ir enerģijas nepietiekamība,” apgalvoja enerģētikas eksperts.
Vienlaikus J.Ozoliņš skaidroja, ka Japānā patlaban ir 54 reaktori un divi vēl tiek būvēti. „Japāna ir atkarīga no kodoleneģijas,” minēja eksperts, norādot, ka 50% elektroenerģijas saražo tieši atomelektrostacijas.
„Vēl nevajadzētu kodolindustrijas spējas norakstīt, bet jebkuram ir jāatbild, vai būs iespējams nodrošināt evakuāciju un būs pietiekoši daudz profesionālu ekspertu, kuri spēs to izdarīt pietiekami ātri, ” uzsvēra J.Ozoliņš, runājot par nepieciešamību būvēt šādas stacijas.
Viņaprāt, ir iespējams uzbūvēt drošu atomelektrostaciju, tomēr eksperts šaubās, vai valstīm būs tik daudz finansējuma, lai evakuētu cilvēkus pāris stundu laikā, ja notiktu kāda nelaime. „Man ir ļoti lielas šaubas, ka Baltijas valstīm ir tādi līdzekļi atomelektrostacijas būvei. Domāju, ka šis notikums liks pārvērtēt finansu lietas,” apgalvoja J.Ozoliņš.
Eksperts norādīja, ka iespējamo un reālo seku noskaidrošanai nepieciešams aptuveni gads, tādēļ, kā tas varētu ietekmēt dažādus procesus, J.Ozoliņš neprognozēja.