Kad uzrunāju jūs intervijai par esošo politisko situāciju, no partiju taktikas viedokļa raugoties, vienojāmies, ka to vislabāk raksturo aprēķins "nogaidīsim līdz pašvaldību vēlēšanu rezultātiem, kā saliksies kārtis, un tad jau manīs". Turklāt tā pieeja ir visaptveroša šobrīd. Es šo situāciju tā redzu vairāk saistībā ar situāciju ap valdību – valdošie un opozīcija tā arī nespēja vai negribēja vienoties par koalīcijas paplašināšanu, lai arī pūles tika pieliktas līdz pēdējam brīdim, tad nu viss ir iesaldēts līdz 7. jūnijam – tā, it kā tas sniegs visas atbildes un parādīs priekšā, kā rīkoties. Kas ir jūsu atskaites punkti?
Tā mana sākotnējā analīze ir šāda. Skaidrs, ka visi saprot – šādā veidā valdība ar tik mazu balsu pārsvaru, ar iekšējām pretrunām koalīcijā, kur vadošajai partijai (Jaunā Vienotība/JV – red.) acīmredzami krīt reitingi un situācija ir ļoti nestabila, ir tikai normāli, ja valdības partijas domā par valdības stabilizēšanu, par savu interešu līdzsvarošanu. Tas ir tikai normāli. Kas ir izdevies līdz šim mēģinājumos paplašināt koalīciju? Nu, izdevies diemžēl nav nekas. Valdības restarts, visticamāk, tika plānots, lai atjaunotu kaut kādu iekšējo enerģiju, bet, spriežot pēc tā, kā tas izskatās no malas, nekas tur īsti nav atjaunojies un situācija ir palikusi tāda pati ar tām knapajām 52 balsīm un diezgan lielajām iekšējām pretrunām. Līdz ar to katrai no valdības partijām ir sava iekšējā loģika, izejot no sava skatpunkta, ko ar to visu darīt. Un tas vieglākais, ko darīt, ir principā nepieņemt nekādus lēmumus – "pagaidīsim tos pašvaldību vēlēšanu rezultātus un tad paskatīsimies". Un tur katrai no partijām ir sava iekšējā argumentācija.
JV, protams, situācija ir visgrūtākā, ņemot vērā, ka visas neveiksmes – īstās, šķietamās un ārējo apstākļu radītās – sabiedrība, protams, uzliek valdošajai premjeres partijai, un līdz ar to viņiem gan situācija ir visgrūtākā, gan visgrūtāk kaut ko mainīt.
ZZS situācija ir nedaudz citādāka – viņi jau ilgstoši dažādos savos iekšējos flangos domā, ko darīt laikā, kad vairs nav vai ļoti mazinās viņu ilggadējās vēlēšanu lokomotīves Aivara Lemberga ēna. Tur ir viens flangs, kas domā, ka no Lemberga pilnīgi jāatsakās, jādod vieta jaunajai paaudzei, bet Lemberga tradicionālie vecie cīņubiedri saka, ka tā gan nevarēs, un tad no tā izriet tā pieeja "pagaidām, kā beidzas pašvaldību vēlēšanas, skatāmies, kā saliekas un kura puse gūs pārsvaru".
Visu sarunu lasiet avīzes Diena otrdienas, 18. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.40