Bordāns pastāstīja, ka JKP esot precīzs plāns par to, kāda būs JKP deputātu pozīcija ceturtdien Saeimas plenārsēdē, un partija iet "soli pa solim, sākot tagad ar sabiedrības informēšanu". Par savu rīcību un motīviem JKP vēl ziņošot un ir gatava detalizēti skaidrot situāciju par plānoto kriminālvajāšanu pret Jurašu arī topošās koalīcijas partneriem, jo krimināllietas materiāli ir pieejami.
Pašlaik paredzams, ka Saeimas deputātu vairākums varētu nobalsot par Juraša izdošanu kriminālvajāšanai.
Bordāns uzsvēra, ka topošā koalīcija tādējādi netiktu grauta. Tāpat koalīcijā nenotikšot nekāda balsu saskaņošana šajā jautājumā, uzsvēra JKP Saeimas frakcijas vadītāja Juta Strīķe.
Bordāns un Strīķe uzskata, ka pašlaik jautāt par to, kas izdošanas gadījumā nāks Juraša vietā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadībā un Saeimas Nacionālās drošības komisijā, esot pāragri. Arī Jurašs pašlaik nekomentē, vai pats noliks deputāta mandātu.
Strīķe uzsvēra, ka JKP frakcija ir gatava iepazīstināt visus Saeimas deputātus ar kriminālprocesa materiāliem pret Jurašu, lai viņu lēmums par viņa izdošanu kriminālvajāšanai būtu labāk informēts.
Jurašs žurnālistiem vairākkārt uzsvēra, ka krimināprocess pret viņu ir sākts, balstoties uz meliem un lai piesegtu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) toreizējās vadības neizdarību. Paziņojot sabiedrībai, ka viņam piedāvāts vienu miljonu eiro liels kukulis, lai saistībā ar 500 000 eiro liela kukuļa došanu toreizējam uzņēmuma Latvijas dzelzceļš šefam Uģim Magonem kriminālprocesā pantu par kukuļņemšanu aizvietotu ar tirgošanos ar ietekmi, viņš kā trauksmes cēlājs vēlējies informēt sabiedrību par šo nodarījumu.
Krimināllikums par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu, ja to izdarījusi persona, kura bijusi brīdināta par valsts noslēpuma neizpaušanu, paredz brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem, piespiedu darbu, vai naudas sodu, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem.
Jau ziņots, ka KNAB bija izbeidzis kriminālprocesu par, pēc Juraša stāstītā, miljons eiro liela kukuļa piedāvāšanu viņam kā KNAB Operatīvo izstrāžu daļas vadītājam. Lēmums par lietas izbeigšanu noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ pieņemts pērn 11. septembrī.
Jurašs 2016. gada vasarā publiski paziņoja, ka viņam piedāvāts kukulis, lai bijušā VAS Latvijas Dzelzceļš (LDz) vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods.
Jurašs apgalvoja, ka vēl pirms publiska paziņojuma Jaroslava Streļčenoka vadīto KNAB un Ērika Kalnmeiera vadīto prokuratūru informējis par mēģinājumu viņu piekukuļot. Jurašs apgalvoja, ka nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus.
Saistībā ar iepriekšminēto tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski. Kriminālprocesu izmeklēja toreiz Drošības policija (tagad Valsts drošības dienests), kas jau iepriekš lūdza prokuratūru Jurašam uzrādīt apsūdzību, taču prokurors Aivis Zalužinskis secināja, ka aizdomās turētā Juraša saukšanai pie kriminālatbildības nav tiesiska pamata, bet sāktais kriminālprocess ir izbeidzams noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ. Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers pēc savas iniciatīvas kā amatā augstāks prokurors kā nepamatotu atcēla Zalužinska 2017. gada 15. jūnija lēmumu.
Lieta tika nodota atpakaļ Drošības policijai un virsprokurors bija norādījis konkrētas izmeklēšanas darbības, kuras vēl nepieciešams veikt.
...
jautajums
.