Kalniete: No aktīvas, prasīgas sabiedrības nav jābaidās

Kāds P.Leiškalns šeit demonstrē savu nespēju redzēt realitāti: "Kas ir velēšanas – pēc būtības tas ir tautas (balsstiesīgo pilsoņu) koplīgums par politiskajiem spēkiem un personām, kurām tauta uz noteiktu laiku deleģē daļu no savas varas – ikdienas likumdošanu." Latvijā pēdējās vēlēšanas bija mantraušu un smagos noziegumos apsūdzētā lembja par lielu naudu nopirktu melīgu reklāmu sacensība tautas piemuļkošanā. Ar totālo dzīves dārdzības palielināšanos tauta beidzot saprata, ka par valsts ilgtspējīgu attīstību (kas nozīmē ikviena labklājības palielināšanos) neviens pie varas esošais nav spējīgs domāt, jo jābīda shēmas, jāatstrādā saimnieku nauda, pieņemot viņiem vajadzīgus likumus.

Leiškalns sarakstīja viskautko, bet pamatā izskatās, ka viņa galvenais arguments ir šis "Pret ko ir vērstas šīs "tiesības"? Pret Saeimu? Patiesībā jau pret pašu tautu, pret to tautas daļu, kas nobalsoja par Saeimu, pret tautas balsojumu." Tad lūk atbilde tiem, kas meklē - pret ko ir vērstas šīs tiesības? Atbilde - Ne pret ko! Tās vienkārši ir papildus kontroles tiesības tautai pār tās ievēlētajiem deputātiem. Un tieši tā tautas daļa, kas balsoja par Saeimu, ir vislielākie ieguvēji, jo pastāv mehānisms, kā izteikt uzticību vai neuzticību ievēlētajām personām. Leiškalns saka, ka, ja atbalstīšot grozījumus, tad būšot populisms, nestabilitāte un neviens politiķis nedomās ilgtermiņā. Bet pašlaik nav populisma? Tieši šobrīd mūs baida ar krievu tankiem, Sorosa tankiem un marsiešu iebrukumiem, ja tauta pat iedomāsies piedalīties referendumā. Tas nav populisms? Šobrīd nav nestabilitātes? Valdība krīt vidēji reizi gadā. Ak tad līdz šim visi ir domājuši ilgtermiņā? Kur ilgi gaidītās nodokļu reformas? Kur īpašumu sākumdeklarēšana? Kāpēc mūs grib iegrūst enerģētiskā atkarībā no Krievijas, bez jebkādas sīkākas analīzes? Un kas tad ir tie ilgtermiņa domātāji? Lembergs un Škēle, kas ir aizdomās turētie smagos noziegumos? Šlesers, kurš izputināja Latvijas Pastu? Mūziķis Kalniņš, kas nodarbojas ar budžeta un nodokļu jautājumiem? Mūziķis Krauklis, kas nodarbojas ar enerģētiku? Jaundžeikars (no comments par šo tipāžu), kurš rūpējas par Latvijas drošību? Gaidu labākus argumentus no tiem, kas ir pret tautas tiesībām ierosināt Saeimas atlaišanu!

"Tā kā Saeimas vairākums šķiet plāno tikai to, kā piebāzt kabatas". Kur Jūs smeļaties šādu informāciju? Vai pēc sava ģīmja un līdzības? Vai Jums nav neērti teikt kaut ko tādu par cilvēku kopumu, turklāt, neesot par to pārliecinātai (par ko liecinā vārdiņš "šķiet"). Šķiet, ka Jūsu vārds nav Ieva. Sieviete ar tik skaistu vārdu tā nerunātu.

"Elementāri: ja baidies"; "lai viņi baidās" un tamlīdzīgi. Uz kādu attiecību modeli starp sabiedrību un Saeimu Jūs aicināt ? Jūsu vārds nav Ieva.

1. Gribat teikt, ka tagat politika ir stabila. Nu jā, vienā ziņā noteikti, jo, ja partija tiek koalīcijā, tad deputāti un arī attiecīgie ministri atklāti slinkos vai drudžaini imitēs rosīšanos. 2. Tā kā Saeimas vairākums šķiet plāno tikai to, kā piebāzt kabatas, tad šāda ilgtermiņa domāšana man (un ne tikai) nav vajadzīga. 3. Pieļauju, ka dažs labs populistisks burkšķis var sanākt, īpaši pensiju/pabalstu sakarā, taču tas ir vēl viens stimuls strādāt vēl labāk, lai referendumus par atlaišanu ierosinātu tikai 100% populisti. 4. Elementāri: ja baidies, dari visu iespējamo, lai baiļu iemeslu novērstu.

Bija reiz ļoti lepns zvirbulis, kas nolēma lidot uz Sauli. Lidoja viņš arvien augstāk, augstāk, līdz sasala un kā akmens krita zemē. "Nu ir sūdi, beigas klāt!" viņš domāja. Bet iekrita svaigā govs pļekā. Nenositās. Uzsila, atžirga un sapriecājās: "Sūdos esmu, bet dzīvs," un sāka čivināt. Garām gāja kaķis un nokoda galvu priecīgajam zvirbulim. Ja esi sūdos līdz kaklam, nečivini! Kas šodienas Latvijā ir zvirbuļi - valdība vai tauta?

Nedot tautai tiesības atlaist Saeimu būtu tas pats, kas aizliegt sievai šķirties no vīra pirmos četrus gadus pēc kāzām. Bet pat eksprezidente reiz atzina, ka viņa ar savu vīru reizi gadā "pārskatot" attiecības. Nu bet ja pēkšņi izrādās, ka vīrs ir kauslis un dzērājs? P.S. Ļoti žēl, ka mūsu valstī, piemēram, Ārlietu ministriju vada Krievijai labvēlīgs un atkarīgs ministrs, nevis tādi politiķi kā Sandra Kalniete.

vispār jau esam ieslīguši diezgam muļķīgā attiecību modelī - mums nav jābaidās! Lai viņi baidās!, " No aktīvas, prasīgas sabiedrības nav jābaidās" un tamlīdzīgi. Vai tas ir veids, kā sabiedrība runā ar savu parlamentu? Un ko sabiedrība cer sagaidīt no parlamenta, kas baidās?

Par tautas tiesībām atlaist Saeimu 1. Pret ko ir vērstas šīs "tiesības"? Pret Saeimu? Patiesībā jau pret pašu tautu, pret to tautas daļu, kas nobalsoja par Saeimu, pret tautas balsojumu. 2. Kas ir velēšanas – pēc būtības tas ir tautas (balsstiesīgo pilsoņu) koplīgums par politiskajiem spēkiem un personām, kurām tauta uz noteiktu laiku deleģē daļu no savas varas – ikdienas likumdošanu. 3. Viens no demokrātijas priekšnoteikumiem ir velēšanu – varas deleģēšanas rezultātu definitīvā nozīme (vispārobligātais raksturs) – tas ir - līdz vēlēšanām katrs uzstāda savu platformu, izgaismo sevi, kā nu māk, tad visi dodas pie urnām un atdod savu balsi. Tad kad tas ir noticis – visi atzīst sev to ar saistošu. Ja tas tā nenotiek, tas ir nopietns drauds demokrātijai, jo samazinās demokrātiski velētās varas autoritāte un stabilitāte. 4. Vai vairākums var būt apmierināts ar vēlēšanu rezultātiem? Ar tiem var samierināties, tos var pieņemt kā to, par ko tauta ir vienojusies (pārfrazējot Čērčilu – man tas ne visai, bet nav nekā labāka), pieņemt, kā kompromisu ceļā panāktu tautas koplīgumu, bet demokrātijas apstākļos būt apmierinātiem ar vēlēšanu rezultātiem ir diezgan neticami un neiespējami, jo parlamentā tiek ievelēta ne tikai tā partija, kuru es uzskatu par labāko, bet arī daudzas citas. Arī tas, kuras man nesimpatizē. 5. Ja skata rezultātus pēcvēlēšanu naktī, tad visvairāk apmierinātie ir tās partijas atbalstītāji, kura ieguvusi visvairāk mandātu. Tomēr arī viņi nav pilnībā apmierināti, jo viņu favorītiem nav 51 balss. 6. Ja skata rezultātus tad, kad ir zināmas personālijas, tad apmierināto skats vēl vairāk sarūk, jo tieši tas, kuram es pieliku vislielāko plusiņu, ir aiz svītras, bet tas, kuram pārvilku trīs treknas svītras – ir iekšā. 7. Nākamais apmierināto skata samazinājums ir pēc valdības izveidošanas – jo koalīcijā nav īstās partijas, nav īstais ministrs, premjers u.c. 8. Un, ja vēl valdībai var Saeimai jāpieņem kāds nepopulārs lēmums, tad apmierinātības nemaz nevar būt. Un tomēr šie lēmumi ir jāpieņem. Viens no tiem, neapšaubāmi ir budžets, ar kuru nekad nevar būt pilnībā apmierināti, 9. Kāds ir risinājums – ja tauta nevēlas uzticēties politiķiem 4 gadus (un šajā grūtajā pārejas posma tas ir pilnībā saprotami, tad, iespējams, ka jāsaīsina šis posms. Par parlamentāro krīzi – situācija, kad parlaments kaut kādu iemeslu dēļ ilgstoši nevar pieņemt neatliekamus lēmumus – tas ir – nepilda to, kas tam deleģēts. Kā tas ietekmēs politiku? 1. Neapšaubāmi, tā kļūs nestabilāka; 2. Samazināsies ilgā termiņā domājošo personu īpatsvars kandidātu lokā; 3. Politiskais uzstādījums kļūs vēl populistiskāks, īsākam termiņam domāts.