Saeimas vēlēšanām. Pēc pārliecinošas Saskaņas centra uzvaras, tam ne tikai neuzticēja valdības veidošanu, bet pat neiekļāva valdošajā koalīcijā. Pāris dienu pirms gadu mijas Krievijas puse publicēja ziņojumu par cilvēktiesību stāvokli ārvalstīs. Vislielāko kritiku saņēma – Lielbritānija, ASV un Latvija. Drīz pēc tam saistībā jau ar valodas referendumu mediju vidē abu valstu ārlietu ministri, tā teikt, apmainījās laipnībām. Spriedze pieauga, kad Latvijā iebraukšanu liedza diviem vēsturniekiem - Aleksandram Djukovam un Vladimiram Simindejam. Vēl pēc pāris mēnešiem melnajā sarakstā iekļāva arī divus žurnālistus. Kaimiņvalsts prettrieciens – par Krievijai nevēlamu personu pasludināja Latvijas Ārpolitikas institūta direktoru Andri Sprūdu.Šis politiskais saspīlējums atspoguļojās pirms pāris dienām izskanējušajā ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (RP) uzrunā ārpolitikas debatēs Saeimā. Pirmo reizi trīs gadu laikā Krievijai pārmeta "aso retoriku" un mēģinājumus "diskreditēt Latviju starptautiskajās organizācijās". Ziņojums bija publiski pieejams vairākas dienas pirms uzrunas parlamentā. Tāpēc neizbrīnīja fakts, ka citu valstu vēstnieku un diplomātu vidū nebija redzams Krievijas vēstnieks Aleksandrs Vešņakovs. Latvijas ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam (RP) Vešņakova neierašanās iemesli nav zināmi: "Es pat neesmu paskatījies, vai Vešņakova kungs ir vai nav, bet tā ir katra vēstnieka brīva izvēle, vai viņi nāk uz šīm debatēm, vai nē. Tā nav spiesta lieta." Tomēr Krievijas amatpersonu izteikumi nav atbalstāmi ne referenduma laikā, "kas faktiski apšaubīja Latvijas valsts pilsoņu leģitīmu lēmumu. Tāpat neapšaubāmi visi šie mēģinājumi Latviju taisīt par fašistisku valsti." Krievija par sevi atgādina ar militārajām lidmašīnām un hokeju
Turklāt aizvadītā gada laikā Krievija nepārtraukti atgādināja par savu klātbūtni un spēku Latvijas pierobežā. "Pieaug Krievijas aktivitāte rietumu reģionos. Daudz vairāk ir lidojumu gar mūsu robežām, papildu izlūkošana. Tā ir apzināta politika," atklāj aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V).
Spiediens no Krievijas puses nav tikai militārā jomā. Kaimiņvalsts prioritāšu priekšgalā izvirzījusies arī tā dēvētās maigās varas politika. Tās mērķis ir ārvalstīs dzīvojošajiem radīt uzskatu, ka Krievija ir pievilcīga zeme. Spilgts piemērs Krievijas maigās varas īstenošanā Latvijā ir ne tikai tas, ko redzam savos zilajos ekrānos, bet arī ik vasaras festivāls Jūrmalā Jaunais vilnis un kontinentālās hokeja līgas spēles. Austrumeiropas politikas pētījumu centra valdes loceklis Andis Kudors raidījumam de facto skaidro, ka "laba tēla virzīšana ir ar mērķi, lai tie, kam valsts patīk, ilgtermiņā politiskās izvēles izdara par labu šai valstij un šīs valsts uzstādījumiem".
Okupācijas atzīšana = kompensāciju izmaksa
Turklāt viens no abu valstu attiecību stūrakmeņiem ir atšķirīgā interpretācija vēstures jautājumos. Tos jau gadu cenšas šķetināt Latvijas – Krievijas vēsturnieku komisija. Sākotnēji krievi tajā vēlējušies iekļaut Latvijas "melnajā sarakstā" nokļuvušo vēsturnieku Aleksandru Djukovu. Taču tas neizdevās.
Tagad akadēmiķi gatavo dokumentu krājumu par Latvijas un Padomju Savienības ekonomiskajiem, politiskajiem un kultūras sakariem starpkaru periodā. Tas nebūt nav aktuālākais temats. Taču tā ir iespēja latviešiem piekļūt arhīviem, kas citādi neizdotos. Šī gada beigās gaidāmas saspīlētākās sarunas – jāaizskar okupācijas jautājums. Lieki cerēt, ka Krievija šajā jautājumā latviešu priekšā nolieks galvu.
"Krievijas pusi vairāk uztrauc juridiskie aspekti okupācijas fakta atzīšanā, vai pēc tam, kad Krievijas puse atzīs šo okupācijas faktu nesekos juridiskas konsekvences, kas saistītas ar, piemēram, kompensāciju pieprasīšanu par šiem zaudējumiem, kas izdarīti okupācijas laikā," neoficiālās sarunas atstāsta Latvijas – Krievijas kopējās vēsturnieku komisijas līdzpriekšsēdētājs Antonijs Zunda.
Ekonomiskās sankcijas
Vienīgais sava veida veiksmes stāsts vērojams Latvijas un Krievijas ekonomiskajās attiecībās. Taču nav tā, ka riski nepastāv. Pērn Krievija aizliedza dzīvo cūku importu no Eiropas Savienības valstīm. Viens šāds lēmums, teju paralizēja vairāk nekā 20 fermu darbību Latvijā. Vēl viens trieciens gaidāms brīdī, kad Latvija īstenos trešo Eiropas Savienības enerģētikas dokumentu paketi. Tādā gadījumā mūsu valstī būtiski iegrožos Krievijas gāzes giganta Gazprom uzņēmējdarbību.
Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieks Kārlis Bukovskis pieļauj, ka ,"Krievija būtu neapmierināta. Mēs redzam to, kas notiek Lietuvā. Krievija ir ieinteresēta, lai tā situācija nemainās vai kļūst vēl labvēlīgāka. Tā dēļ tiek izmantoti visi šie politiski skaļie instrumenti, kas pēc tam tiek tiražēti medijos".