Kā skaidro LM speciālisti, lai to novērstu, no sociālās apdrošināšanas budžeta izmaksām ir jāizņem visas tās lietas - pabalsti un piemaksas -, kas netiek nosegtas ar iedzīvotāju veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām. Tās ir, piemēram, piemaksas pie pensijām, kā arī vecāku pabalsti, kuri nākotnē būtu jāfinansē no valsts pamatbudžeta nevis no speciālā budžeta, kā tas ir bijis līdz šim.
Tāpat LM jau vairākkārt ir norādījusi, ka, lai uzlabotu situāciju, ir nepieciešams pakāpeniski paaugstināt pensionēšanās vecumu. Tāpēc LM plāno, ka līdz 2010.gada 1.jūlijam sadarbībā ar sociālajiem partneriem un, izmantojot starptautisko ekspertu atbalstu, tiks izstrādāta koncepcija par izmaiņām pensiju sistēmā, kas stātos spēkā ar 2011.gada 1.janvāri, nodrošinot visu trīs pensiju sistēmas līmeņu ilgtspēju.
Koncepcijā tiktu aplūkoti un izlemšanai paredzēti jautājumi par pensijas vecuma pakāpenisku palielināšanu līdz 65 gadiem, sākot ar 2016.gadu. Proti 2016.gada janvārī pensionēšanās vecums būtu 62,5 gadi, 2017.gada janvārī - 63 gadi, 2018.gada janvārī - 63,5 gadi līdz 65 gadiem 2021.gadā.
Akadēmiķe Raita Karnīte stāsta, ka, vērtējot Latvijas iedzīvotāju vecuma struktūru valstī, jau tagad jāsecina, ka jaundzimušo skaits ir ievērojami mazāks nekā darbspējīgo skaits, līdz ar to pēc pāris gadiem nonāksim situācijā, kad šie jaundzimušie kļūs par darbspējīgajiem, bet nespēs nodrošināt valstī dzīvojošos pensionārus, kuru skaits ievērojami augs, un bērnus.
Viņa norādījusi - kā viena no izejām no šīs situācijas varētu būt arī darbaspēka piesaiste no citām valstīm.
Jau ziņots, ka arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) direktore Inese Šmitiņa ir paudusi bažas par pensiju sistēmas stabilitāti, taču sacīja, ka izteiktās aizdomas par iespējamo šīs sistēmas sabrukumu attiecas uz nākotni pēc 15 līdz 20 gadiem, jo strauji samazinās maksātāju skaits, turklāt izdevumi šajā budžetā ir lielāki nekā ienākumi. Šmitiņa uzsvēra, ka tas nav tuvāko mēnešu vai gadu jautājums.