Talsu rajona Ģibuļu pagasta Mordangas un arī vairāki simti Jaunpiebalgā dzīvojošie LVM pieprasījuši paskaidrojumus. Mordangā mežu izzāģēšana apturēta un, šķiet, pirmo reizi LVM vēsturē pirms darbu turpināšanas notiks sabiedriskā apspriešana.
Latvijas ekonomikas un kokrūpnieku glābšanai, valdība divos pēdējos gados atļāva cirst krietni vairāk koku nekā iepriekš. Un ja līdz šim vidēji ik gadu ļāva izcirst ap 13 000 ha meža, tad šajos divos gados tas ir teju divreiz vairāk - apmēram 24 000 ha. Tomēr ne cērtamais koku apjoms, bet tieši veids, kā tas tiek darīts, licis apšaubīt šīs rīcības ilgtspējību. Izcirstās platības sākušas rindoties viena aiz otras, Latvijas kartē iezīmējot lielus tukšus laukumus.
Pieminētie likumi kailcirtes ļauj veidot ne vairāk kā desmit hektāros, bet tomēr nekur nav aizliegts nākamo kailo meža pleķīti nolikt tieši blakus iepriekšējam. Un tā, rindojot tos vienu aiz otra, faktiski kailie, izcirstie laukumi mežu masīvos kļūst aizvien lielāki. Neilgu brīdi šādu praksi īstenoja arī padomju gados.
Valsts Meža dienesta direktors Jānis
Kinna raidījumam „De facto” atklāj: „Tas sākās pirms diviem
gadiem, kad, nerunājot ar sabiedrību, LVM sāka lietot šo cirsmu
koncentrācijas metodi, atsaucoties uz tīri ekonomiskiem aprēķiniem.
Jau pirms gada mēs brīdinājām LVM, ka sabiedrībai nebūs pieņemams
šāds veids un ka būs protesti, un nu tie ir sākušies. Šeit pēc
būtības jautājums ir likumdošanā un mežu politikas jautājuma
pārskatīšanā.”
„LVM Mežs” direktors
Edvīns Zakovics skaidro, ka šāda metode ļauj ietaupīt un pirms darbu ieviešanas tiek veikts arī ekoloģisko izvērtējums "Secinājām, ka traucējumi katru gadu ir lielāki nekā visu nocērtot
vienā reizē. Un vēl ir ietaupījums uz degvielu - ap trim miljoniem
litru, rēķinot uz visu valsti," teic E. Zakovics.
Notiekošajam nav zinātniska pamatojuma, norāda Meža dienests. Kailcirtēm kļūstot par masīvām jaunaudzēm ir augsts risks ugunsbīstamībai, kaitēkļu izplatībai un citām meža nelaimēm. Savukārt par nozari atbildīgā Zemkopības ministrija nesatraucas un uzskata, ka protesti un Valsts meža dienesta iebildumi ir nepamatoti un tās ir tikai emocijas. Bet, neraugoties uz skepsi, no ministrijas beidzot izskanējis solījums jau šogad izpētīt, kas noticis tajās vietās, kur padomju gados koncentrētas kailcirtes.
Par videi draudzīgu meža apsaimniekošanu liecina FSC sertifikāts un „De facto” rīcībā ir ziņas, ka „Latvijas Valsts mežos” nupat veiktais audits konstatējis arī šim statusam neatbilstīgu rīcību. Sertifikāta atņemšana savukārt var radīt sarežģījumus koku realizācijā. Auditoru slēdziens būs zināms pēc mēneša.